16:33 22 Novembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
Slimnīcas palāta

Latvijā viens no bēgļiem sāka strādāt par ārstu

© Foto: pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
27

Bēgļi Latvijā nevēlas mācīties valsts valodu, viņiem ir grūtības ar iekārtošanos darbā, vairāki bēgļi aizbraukuši no valsts.

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Vairāki Latvijā ieradušies bēgļu ir atstājuši valsti, oficiāls darbs ir tikai 13 personām, pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) "Bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācija Latvijas darba tirgū" projekta vadītāja Antra Jansone, vēsta rus.tvnet.lv.

13 darbinieki

Tāpat viņa atzīmēja, ka noteikti ir ārzemnieki, kuri atraduši sev darbu bez NVA palīdzības. Tādējādi, reālais darbinieku skaitlis varētu būt liels.

"Es domāju, ka strādātāju ir daudz vairāk nekā šie 13 cilvēki, par kuriem mums ir informācija. Šie 13 cilvēki pārsvarā strādā vienkāršus darbus, piemēram, noliktavās, sabiedriskajā ēdināšanā. Tāpat ir sociālas aprūpētājs un arī kāds ārsts," — pastāstīja Jansone.

Viņa piebilda, ka NVA palīdzēja tikai darbspējīgiem pieaugušajiem, taču apmēram puse no Latvijas pieņemtajiem bēgļiem ir bērni.

Pēc Jansones sacītā, šī gada laikā Nodarbinātības valsts aģentūra kontaktējusies ar 70 Latvijas biznesmeņiem sakarā ar bēgļu nodarbināšanu, un ja uzņēmumam bija nepieciešami darbinieki, tad viņu prasības bija tikai valodas zināšanas un atbilstošās profesijas iemaņas.

"Varbūt tie uzņēmēji, kuriem ir aizspriedumi nav nokļuvuši aģentūras redzeslokā un mums nav bijis ar viņiem kontakts," — piebilda Jansone.

Uzņemiet atpakaļ

Lai gan valsts kopā ar nevalstiskajām organizācijām veic integrācijas pasākumus, liela daļa bēgļa statusu saņēmušie ārzemnieku ir atstājuši Latviju, paziņoja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs un Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere.

Trofimovs paskaidroja, ka Latvija nevar aizliegt viņiem izbraukt, taču šobrīd reģistrēti divi gadījumi, kad Rīga saņēmusi no ES dalībvalstīm lūgumus par personu atpakaļuzņemšanu.

"Daudziem nav motivācijas palikt Latvijā. Cilvēki Muceniekos skaidri pateikuši, ka palikt nevēlas. Ar darbu diezgan sarežģīti, jo visur nepieciešamas valodas zināšanas," — atzīmēja Bauere un piebilda, ka nepieciešams turpināt strādāt ar tiem, kurš vēlas palikt Latvijā.

Bēgļu uzņemšanas programmas realizēšanai kopumā iztērēti 10,5 miljoni eiro, no kuriem 7,1 miljonu sastāda valsts budžeta finansējums, savukārt 3,3 miljonus veido ES fondu finansējums. Izdevumi no ES fondiem tiek kompensēti tikai tad, kad persona pārvietota uz Latviju no ES valstīm un Turcijas. Ja ārzemnieks nokļūst Latvijā saviem spēkiem, piemēram, nelegāli tiekot pāri austrumu robežai, viņa uzturēšanu nākas apmaksāt no valsts budžeta.

Septembra beigās formāli beidzās pirmās programmas termiņš 160 tūkstošu nelegālo migrantu izmitināšanai no Itālijas un Grieķijas pēc kvotu principa starp pārējām ES valstīm. Divu gadu laikā Briselei izdevies izmitināt vien 29 tūkstošus migrantu, tas ir mazāk par 30% no kopējā bēgļu skaita, kurus paredzēts pārvietot. Latvija ES izmitināšanas programmas ietvaros uzņēmusi 380 cilvēkus. Baltijas valsts kvota ir 531 bēglis.

Eiropas Komisija piedāvājusi jaunu ne mazāk kā 50 tūkstošu bēgļu izmitināšanas shēmu Eiropas Savienības valstīs no Turcijas, Jordānijas, Libānas, Lībijas, Ēģiptes, Nigērijas, Sudānas, Čadas un Etiopijas divu gadu laikā. Izmitināšanas spēku atbalstam Eiropas Komisija piešķirs 500 miljonus eiro. Taču vairākas ES valstis, tostarp Latvija neatbalstīja šo piedāvājumu. Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu-Klodu Junkeru oktobra vidū paziņoja, ka Baltijas valsts nevar pieņemt lielāku bēgļu skaitu.

Pēc temata

Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Mūsdienu verdzība: kā migranti pamet bērnus un pagaist bez pēdām
Bēgļi atsakās braukt uz Latviju
Bēgļi bēg no Latvijas: atlikušie ir uz pirkstiem saskaitāmi

Galvenie temati