RĪGA, 24. augusts – Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone paziņojusi, ka trešo valstu pilsoņi sāka aizpildīt vakances, kuras neinteresē Latvijas iedzīvotājus, raksta laikraksts "Vesti Segodņa".
Šāda tendence vērojama pēdējā laikā, sacīja aģentūras vadītāja, norādot, ka bezdarba līmeni tā būtiski neietekmē, kaut gan pēdējie operatīvie dati liecina, ka bezdarbs jūlijā samazinājies līdz 7,1% (līdz 65 tūkstošiem bezdarbnieku).
Laikraksts "Vesti Segodņa" vērsās NVA, lai saprastu: kas tās ir par vakancēm, kuras neinteresē Latvijas iedzīvotājus? Jo pat par sētnieku ar minimālo algu pie mums nav tik vienkārši iekārtoties. Tikai tirdzniecības tīklu vilinošas vakances mēnešiem karājas darbā iekārtošanas vietnēs, taču vai tad viesstrādniekus varētu ieinteresēt verga darbs par kapeikām? Un vai tad viņi visi iemācījušies latviešu valodu?
Izdevums lūdza NVA komentēt Evitas Simsones vārdus, bet aģentūras pārstāvis atbildēja, ka priekšniece gribēja teikt pavisam citu: viņa vienkārši pastāstīja, ka datu bāzē ir vakances, kurām ilgu laiku nav pieprasījuma, un tādā gadījumā uz tām var pretendēt trešo valstu pilsoņi. Kas attiecas uz viņu nodarbinātību, NVA šādas statistikas nav un par to, kur dzīvo un strādā viesstrādnieki, tai nav ne jausmas. Un vispār šis jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) jurisdikcijā.
Vidzeme nevienu negaida
Pēc avīzes lūguma NVA un PMLP sagatavojušas izsmeļošu informāciju par to, kādas tieši vakances ilgstoši paliek nepieprasītas (par tādām tiek uzskatītas vakances, kas netiek aizņemtas ilgāk par trijiem mēnešiem) un kāda saskarsme tām varētu būt ar trešo valstu pilsoņiem.
Tātad visvairāk vakanču (dati uz 31. jūliju) tika konstatēts Rīgas reģionā (56% no visu pieejamo vakanču skaita, kas nav pieprasītas vairāk par mēnesi), tam seko Zemgale (45%) un Kurzeme (44%). Kopā Latvijā pēc 1 – 2 mēnešiem nav pieprasītas 2 063 darba vietas, bet ilgāk par sešiem mēnešiem — 233 darba vietas (vairums no tām — Rīgā, 188 vakances).
Pirmkārt, visvairāk darba vietu ir Rīgas reģionā (tas nepārsteidz), otrkārt, visgrūtāk atrast darbu Vidzemē, kur nav gandrīz nevienas vakances (nevis Latgalē, kā pieņemts uzskatīt), treškārt, pieņemot, ka par ilgstoši neieņemtām tiek uzskatītas vakances, kurām nav pieprasījuma ilgāk par vienu mēnesi, tad šodien trešo valstu pilsoņi var pretendēt uz vismaz pusi no visām brīvajām darba vietām Latvijā (51%).
Kas gaida viesstrādnieku
Visvairāk, protams, viesstrādniekus gaida Rīgas reģionā, kur jau pusgadu nav aizpildītas 660 darbavietas. Tam seko Zemgale (150), Kurzeme (44) un Latgale (36). Vidzemē viesstrādniekus vispār negaida, pašiem darba trūkst.
Profesiju tops viesstrādniekiem (vakances, kuras paliek tukšas jau ilgāk nekā piecus mēnešus), pēc NVA versijas ir sekojošs:
Rīgas reģions:
lauksaimniecības sezonas darbinieks,
kravas auto šoferis,
meža un pļavas kolektors (žagaru savācējs),
programmētājs,
betonētājs, kuģu remonta mehāniķis.
Zemgales reģions:
palīgdarbinieks,
mehāniķis,
virpotājs,
atslēdznieks,
kravas mašīnas šoferis,
frēzētājs.
Latgales reģions:
medmāsa,
kravas auto šoferis,
neirologs,
anesteziologs, reanimatologs,
ginekologs un akušieris,
ķirurgs.
Kurzemes reģions:
loka metināšanas speciālists ar mehanizētu iekārtu aktīvās gāzes vidē,
kravas auto šoferis,
konstruktors,
tehniķis – ēku celtnieks
konditori
pārdevējs, direktors, menedžeris (komercpakalpojumu jomā).
Pārsteidzoši, bet vakanču vidū netika atrasta "lielveikala pārdevējs" pozīcija.
Interesanti, ka Latgalē ilgstoši neieņemto vakanču ir salīdzinoši daudz, taču galvenokārt vajadzīgi ārsti, savukārt Rīgā ir pieprasījums gan darbiniekiem ar augstāko izglītību, gan vienkāršām profesijām — tādām kā, piemēram, sezonas darbs.
Process ir sācies
Evita Simsone nav melojusi un neko nav sajaukusi, tikai izpļāpājusies. Patiesībā nepieprasītās vakances ir ļoti populāras viesstrādnieku vidū. Piemēram 2016. gadā trešo valstu pilsoņi ieņēma 1 162 NVA reģistrētās vakances. Savukārt 2017. gadā tikai pēdējos mēnešos tika ieņemta jau 1 241 vakance. Tātad process nevis ir sācies, bet gan kļuvis straujāks.
Pašlaik viesstrādnieku pieprasītākās profesijas izskatās šādi:
pavārs — 108 (trešo valstu pilsoņiem ieņemtas vakances),
kravas auto šoferis — 106,
fermas sezonstrādnieks — 104,
programmētājs — 74,
celtnieks — 64,
ēku celtnieks — 61,
betonētājs — 60,
sistēmas analītiķis — 38,
galdnieks — 36,
jumiķis — 32,
cauruļvada montētājs — 27,
kuģu atslēdznieks — 23,
loka metināšanas speciālists ar mehanizētu iekārtu aktīvās gāzes vidē — 18,
kuģu remonta mehāniķis — 18.
Informāciju par atalgojumu diemžēl NVA nav sniegusi, aizbildinoties ar to, ka viņu datu bāzē tā nav norādīta un ir atkarīga tikai no darba devēja gribas. Tāpēc piedāvājam jums pašiem spriest, kāpēc tā vai cita vakance tik ilgi palika nepieprasīta un pēkšņi kļuvusi pievilcīga viesstrādniekam. Kas attiecas uz valsts valodas zināšanas, runa ir par trešo valstu pilsoņiem, kuri jau kādu laiku nodzīvojuši Latvijā. Iespējams, viņiem bija laiks iemācīties latviešu vajadzīgajā līmenī
