RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina: pēdējo 17 gadu laikā Rīgas centrs zaudējis 40% iedzīvotāju, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā".
2000. gadā Rīgas centrā dzīvoja vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju, šobrīd – tikai 30 tūkstoši cilvēku, pie tam pilsētā kopumā dzīvo vairāk nekā 641 tūkst. cilvēku. Iedzīvotāju skaits samazinājies 45 no 58 Rīgas rajoniem, taču tādos rajonos kā Dreiliņi, Dārziņi, Skanste iedzīvotāju skaits, tieši otrādi, vairākkārt pieaudzis.
Uz mikrorajonu no centra pārcēlies arī Aleksandrs.
"Es dzīvoju tādā centra rajonā, kuru nevar nosaukt par ļoti labvēlīgu. Tas ir Ģertrūdes un Avotu ielas rajons. Tur it kā ir centrs, taču ir daudz antisociālu elementu, kuri nekādi nerotāja rajonu. Šeit dzīvot ir patīkamāk," – stāsta Aleksandrs.
Tie, kuri dzīvo centrā, norāda uz daudzām šādas dzīvesvietas priekšrocībām.
"Dzīvot centrā ir ļoti ērti, jo šeit viss atrodas tuvumā. Tu vari, piemēram, mierīgi kājām 20 minūšu laikā aiziet līdz Brīvības piemineklim. Nav jātērē nauda braucieniem. Tāpat blakus atrodas visi teātri, kino, citas izklaides," – saka centra iedzīvotāja Poļina.
Taču arī trūkumu ir saradies vesels saraksts, pirmkārt, attiecībā pret pašu dzīvesvietu.
"Mājā ir augsti griesti, grūti apsildīt telpas. Tādēļ ziemā par apkuri sakrājas lieli rēķini," – skaidro Poļina.
Ja nekas nemainīsies, un cilvēki turpinās izvākties no centra, process kļūs neatgriezenisks, uzskata speciālisti.
"Pirmais un galvenais iemesls ir dzīves kvalitāte. Aiz Rīgas centra var iegādāties lielāku platību, jo cena par kvadrātmetru ir mazāka. Otrkārt, tā ir tuvumā esošā daba – zaļā zona un ūdens. Treškārt, stāvvieta. Šie faktori ir īpaši svarīgi ģimenēm ar bērniem. Pirms 17 gadiem cilvēkiem nebija iespējas tik brīvi iegādāties zemi ārpilsētā, turklāt dzīve ārpilsētā nebija tik populāra. Pilsētai tas nāk par ļaunu, jo naktī un vakarā centrs kļūst tukšāks. Tas noved pie degradācijas, veidojas antisociālas grupas, un cilvēki vairs nejūtas droši," – uzskata sociālais antropologs Viesturs Celmiņš.
Tālāk jau notiek, kā sniega pikai veļoties: arvien mazāk cilvēku un arvien vairāk problēmu – gan ar nekustamo īpašumu, gan ar pilsētu.
"Kvalitāte – visu var izremontēt. Var izremontēt jebkuru māju, jautājums ir, kas tajā dzīvos? Cik tu kā privātpersona ieguldīsi šīs ēkas atjaunošanā un kam tu spēsi šos dzīvokļus pārdot? Lieta tāda, ka mazinās ekskluzīvu, dārgu dzīvokļu pieprasījums pilsētas centrā," – atzīmē Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
