11:49 18 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1113
  • RUB71.1371
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs

Bartaševičs: saviem spēkiem Latvija ekonomiku nepacels

© Foto: latgalesgors.lv
Latvijā
Saņemt īso saiti
36

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs uzsvēra, ka reģions ir spiests likt likmi uz ārvalstu investīcijām un Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.

RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Latgales varas iestādes dara visu iespējamo, lai uzlabotu ekonomisko situāciju reģionā, taču pašu spēkiem Latvijai ievērojamu progresu panākt neizdosies, paziņoja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs Pirmā Baltijas kanāla raidījumā "Vakara intervija".

Kopš 2000. gada Rēzeknes iedzīvotāju skaits samazinājies par 11,2 tūkstošiem cilvēku, jeb par 29%. Pēc Bartaševiča sacītā, pašvaldība liek lietā ne mazums pūļu depopulācijas samazināšanā. viena no metodēm ir padarīt dzīvi reģionā pievilcīgāku, paziņoja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs.

"Cilvēkiem nebūs vēlēšanās palikt vietā, ja tiem ir vilinoša alternatīva kā doties uz Angliju, Vāciju vai Norvēģiju, kur var nopelnīt labu naudu. Darba vietu radīšana un investīciju piesaistīšana  — lūk galvenie rezultativitātes rādītāji, kurus jānodrošina pašvaldībai," paskaidroja Bartaševičs.

Pēc Rēzeknes mēra domām, pašvaldība pietiekami veiksmīgi šiem mērķiem izvēlējusies ES struktūrfondu līdzekļus.

"Vairums pašvaldību raizējas tieši par to, kā apgūt līdzekļus, saņemot pie tam maksimālo rezultātu. Tā ir viena no pēdējām iespējām, lai paceltu Latgali, lai parādītos jaunas darba vietas, lai nauda "ieplūst" Latvijā. Esmu absolūti pārliecināts, ka mēs saviem spēkiem ekonomiku nepacelsim. Ne tikai atsevišķiem reģioniem, bet arī visai valstij ir jāstrādā pie tā, lai Latviju padarītu par maksimāli pievilcīgu reģionu investoriem," paziņoja Bartaševičs.

Rēzeknes domes vadītājs atzīmēja, ka ir vīlies gan par nodokļu reformu, gan par valsts atbalstu kopumā.

"Reģions lielākoties rēķinās ar sevi, cer uz saviem spēkiem. Mēs pieņemam izmaiņas nodokļu likumdošanā kā dotību, veicam grozījumus savos plānos un mēģinām patstāvīgi, ar Eiropas finansējuma palīdzību izmainīt situāciju uz vietas," piebilda Bartaševičs.

Minimālās darba algas apmēra celšanu neatkarīgi no reģiona Rēzeknes mērs nosauca par pretrunīgu iniciatīvu. Viņā ir pārliecināts, ka tas kļūst par papildus slogu pašvaldībām — piemēram, lai palielinātu minimālo algu par 50 eiro, Rēzeknei ir jāatrod budžetā 700 tūkstošus eiro.

"Dotāciju pašvaldībai nav, savukārt "minimālo algu mums ir jāpaceļ saskaņā ar likumu. No otras puses, atcelt šo iniciatīvu tikai Latgalei ir neloģiski. Tas, kurš šeit saņem algu, saņems mazāk, un šeit ir daudz to, kuri saņem minimālo algu. Tas būtu negodīgi attiecībā pret Latgales iedzīvotājiem un ievērojami pasliktinās reģiona rādītājus nacionālā līmenī, kas varētu iedzīt reģionu vēl dziļākā depresijā," paskaidroja Bartaševičs.

Šī likumprojekta autori, acīmredzami, nebija aizdomājušies par to, ka runa nav par statistiku, bet par konkrētiem cilvēkiem, uzsvēra Rēzeknes mērs.

Viņš konstatēja, ka attiecībā pret Latviju pastāv interese, taču lielākoties ārzemēs.

"Diemžēl, mēs nevaram lepoties ar lielu skaitu Latvijas uzņēmēju, kuri gatavi investēt rūpniecībā. No ārvalstīm šāda nauda varētu atnākt, mēs uz to ceram," uzsvēra Bartaševičs.    

Pēc temata

Rēzeknes mērs norāda, ka bezmaksas sabiedriskais transports ļaus nopelnīt
Rēzeknes mērs samaksās 70 eiro par bezatlīdzības palīdzību eirodeputātam
Rēzeknes mērs netic krievu draudiem

Galvenie temati