RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Sestajā pēc iedzīvotāju skaita lielākajā pilsētā Latvijā pie varas atrodas partijas "Saskaņa" pārstāvis, kurš cer ar bezmaksas transportu gūt vēlētāju atbalstu pašvaldību vēlēšanās.
Aleksandrs Bartaševičs vada Rēzeknes domi kopš 2009. gada. Tolaik viņa partija vēl ar nosaukumu "Saskaņas Centrs" pašvaldībā ieguva 9, bet nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā — 8 vietas no 13, kas ļāva viņam vadīt pilsētu bez koalīcijas veidošanas ar citiem politiskajiem spēkiem. Nākamajās vēlēšanās viņš atkal būs savas partijas saraksta priekšgalā, plānojot saņemt domē absolūtu mandātu vairākumu.
Mazo partiju palīdzība
Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka 2009. gadā Rēzeknē par "Saskaņas Centru" pašvaldību vēlēšanās bija nobalsojuši mazāk nekā puse balsstiesīgo pilsoņu — 43,51%. Taču partija ieveda pašvaldībā gandrīz 70% deputātu korpusa, kas deva tai iespēju koncentrēt savās rokās lielāku varu.
Tāda neproporcionāla pārstāvība kļuva iespējama citu politisko spēku sadrumstalotības dēļ. Vēlēšanās piedalījās 17 dažādi saraksti, no kuriem līdz ar "Saskaņas centru", 5% barjeru pārvarējuši tikai trīs — "Vienotā Rēzekne", kas saņēmusi divus mandātus, kā arī Tautas partija un Sociāldemokrātiskā partija, kuras saņēmušas pa vienam mandātam.
Pārējie saraksti pārsvarā saņēma 2-4%, bet divām partijām — TB / LNNK un LPP / LC pietrūka teju dažu desmitu balsu, lai tiktu pašvaldībā. Kopumā balsu īpatsvars par partijām, kuras nav pārvarējušas barjeru, sasniedza 32,58% un bija proporcionāli sadalīts starp četriem sarakstiem, kas tikušas Rēzeknes domē.
"Saskaņas centra" bija lielu soli priekšā citiem politiskajiem spēkiem, tāpēc tā saņēma lielāko daļu "papildu" balsu, tātad Bartaševiča frakcijā darbu sāka vēl trīs deputāti. Varēti teikt, ka viņš guvis mēra krēslu ne tikai pateicoties viņa vēlētāju aktivitātei, bet arī daudzu pilsētas iedzīvotāju balsu izkliedēšanai, kuri atbalstījuši nepārprotami nepopulāras partijas.
Opozīcija nav spējusi vienoties
2013. gada vēlēšanās situācija pilsētā nedaudz mainījusies. Atceroties sakāvi pirms četriem gadiem, pret Aleksandru Bartaševiču noskaņotās latviskās partijas nolēmušas apvienoties plašā koalīcijā, ko veidoja pieci politiskie spēki, uzskatot, ka kopā viņi varēs piesaistīt vairāk vēlētāju nekā vienatnē un nomainīs mēru.
Tomēr viņu cerības nav vainagojušās ar panākumiem. Vienotais saraksts saņēma tikai 15,92% balsu, un ieveda domē tikai divus deputātus — Nacionāla bloka Rēzeknes nodaļas līderi Edmundu Teirumnieku un ārstu-narkologu Jāzepu Korsaku. Savukārt "Saskaņa" salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, pat uzlaboja savu popularitāti, iegūstot 48,34% balsu.
Kā intervijā uzsvēra Latgales partijas pārstāvis Jāzeps Korsaks, tas bija nepareizi, ka "Vienotība" atteicās no vienotā saraksta un nolēma startēt atsevišķi. Rezultātā vēlētāju balsis sadalījās, "Vienotība" domē nav tikusi, bet Latgales partijai pietrūka pavisam nedaudz balsu, lai iegūtu trešo deputāta vietu.
Patiesībā, "Vienotībai" piedaloties kopējā sarakstā, "Saskaņa" iegūtu par vienu mandātu mazāk, un zaudētu vairākumu domē. Taču vienotības trūkuma dēļ opozīcijas rindās, Bartaševiča saraksts papildinājās ar diviem deputātiem, kas nodrošināja viņam kārtējo bezkonkurentu ievēlēšanu pilsētas vadītāja amatā.
Vai spēku apvienošana palīdzēs
Papildus savas frakcijas balsīm Bartaševičs saņēmis arī atbalstu no Igora Lucijanova ("Vienotā Rēzekne") un Raimonda Arbidana ("Vienoti Latvijai") puses, kuri kļuvuši par, tā saucamo, "konstruktīvo opozīciju". Savukārt trīs pārējie deputāti izveidojuši domē kopējo frakciju ar nosaukumu "Patrioti sauc!" un ir kritiski noskaņoti attiecībā pret pilsētas administrāciju un personīgi pret pilsētas mēru.
Pēc visa spriežot, šie trīs piedalīsies vēlēšanās no kopēja Latviešu partiju saraksta, kuram šoreiz varētu arī pievienoties pilsētas domē nepārstāvētā "Vienotība". Šīs partijas Rēzeknes nodaļas līderis Vasilijs Smuļs, intervijā laikrakstam Diena uzsvēra, ka tādas sarunas bija, un viņš pilnībā atbalsta pret pašreizējo domes vadību vērsto politisko spēku apvienību.
Acīmredzot opozīcija atkal mēģinās gāzt Rēzeknes vadītāju, un, ja pretendentu vidū neparādīsies liels skaits sīku partiju, viņiem ir laba iespēja savākt opozīcijas elektorāta balsis. Ņemot vērā, ka Latgales vēlētāju ierašanās pašvaldību vēlēšanās tradicionāli ir zema, piesaistot savā pusē, tos, kuri iepriekš nav balsojuši, viņiem ir izredzes palielināt savu pārstāvniecību pašvaldībā.
Tomēr Aleksandrs Bartaševičs arī cer palielināt savu popularitāti vēlētāju vidū un sper konkrētus soļus. Piemēram, šā gada februārī pilsētā sāka izsniegt "Rēzeknes iedzīvotāja kartes", kas jau no 1. aprīļa atļāva visiem pašvaldībā deklarētiem iedzīvotājiem bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.
Tāpat ar karti varēs apmaksāt pusdienas skolas ēdnīcās, un saņemt atlaides preču iegādei noteiktos pilsētas veikalos. Tādējādi skaidrs, ka daudziem rēzekniešiem kartes ļaus būtiski ietaupīt, un nav izslēgts, ka šāds sociālais iedzīvotāju atbalsts, varētu piešķirt "Saskaņai" papildu balsis, dodot Bartaševičam iespēju palikt mēra amatā vēl vienu termiņu.
