RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Krievu skolu aizsardzības štābs pieteicis jaunu protesta akciju — gājienu ar mērķi saglabāt izglītību krievu valodā Latvijā. Akcija notiks vakarpusē, un gājiena dalībnieki apgaismos ceļu ar telefoniem, elektriskajiem lukturiem un citiem gaismas avotiem, informē Baltnews.lv.
Gājiena organizatori informēja, ka akcijas mērķis ir atgādināt varasiestādēm Latvijas Satversmes 2. pantu, kas pauž: vara valstī pieder tautai.
"Krievi un krievvalodīgie iedzīvotāji ir daļa Latvijas tautas, un mums ir tiesības pašiem lemt, kādā valodā mācīt bērnus," — uzskata akcijas organizatori.
Gājiens ieplānots 2017. gada 16. novembrī no Izglītības ministrijas līdz Ministru kabinetam. Pulcēšanās pl. 16.00 pie IZM ēkas. Pl. 16.20 kolonna dosies ceļā pāri Basteja kalniņam Francijas vēstniecības virzienā, pēc tam — pa Raiņa bulvāri līdz Vācijas vēstniecībai, pēc tam — pa centrālo aleju uz Brīvības ielu līdz Ministru kabinetam.
No pl. 16.45 līdz 17.25 notiks mītiņš pie Ministru kabineta.
"Mūsu akciju var nosaukt par "Gaismas staru pret tumsu", jo gājiena laikā pa tumšajām ielām manifestācijas dalībmnieki apgaismos ceļu ar savu tālruņu ekrāniem, elektriskajiem lukturiem un citiem gaismas avotiem. Akcijā nāktos ierasties ar pilnībā uzlādētām iekārtām un iespēju robežās ņemt līdzi papildu akumulatorus," — teikts Krievu skolu aizsardzības štāba paziņojumā.
Patlaban Rīgas domes vadība izskata pieteikumu.
"Esam pārliecināti, ka pirmais krievu tautības mērs pilsētas vēsturē jūt līdzi mūsu cīņai par krievu skolām un apstiprinās mūsu pieteikumu bez grozījumiem," — paziņoja akcijas organizētāji.
Oktobra sākumā valdošā koalīcija atbalstīja pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Koalīcijas sanāksmē savu redzējumu prezentēja Šadurskis. Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Pirmdien, 23. oktobrī pie IZM ēkas Vaļņu ielā notika mītiņš pret Šadurska reformu. To organizēja divu bērnu tēvs, IT eksperts, avīzes Digital Times bijušais galvenais redaktors Degi Karajevs. Sputnik Latvija korespondents lēsa, ka tajā piedalījušies aptuveni 600-700 cilvēki. Akcijas dalībnieki uzsvēra, ka vēloties, lai krievu bērni prastu latviešu valodu, taču pie tam apgūtu priekšmetus dzimtajā valodā. Pēc mītiņa Latvijas prezidents Raimonds Vējonis nāca klajā ar viedokli par to, ka izglītībai Latvijai ar laiku jābūt tikai latviešu valodā, jo tā ir vienīgā valsts valoda, taču reforma jāorganizē pakāpeniski, citādi neizdosies izvairīties no problēmām ar pedagogu sagatavošanu.
27. oktobrī sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par bilingvālās izglītības saglabāšanu Latvijas vidusskolās. Iniciatīvas autors ir neatkarīgais žurnālists, blogeris, vietnes Ves.lv bijušais galvenais redaktors Deniss Barteckis. Publikācijas laikā iniciatīvu atbalstījuši jau vairāk kā 6300 cilvēki.
Vienlaikus 2. novembrī portālā parādījās pretēja iniciatīva — par bilingvālās izglītības likvidēšanu Latvijā. Tās autors Kārlis Martinsons uzskata, ka "bilingvālā izglītības sistēma veicina sabiedrības šķelšanos un komunikācijas problēmas Latvijas valstī". Martinsons iesaka "noteikt samērīgu pārejas laiku, kurā visās Latvijas valsts un pašvaldību izglītības iestādēs (pirmsskolās, sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās) kā vienīgo mācību valodu (atskaitot svešvalodu nodarbības) noteikt latviešu valodu". Pagaidām šo iniciatīvu parakstījuši 8 cilvēki.
