RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. No 2018. gada visi uzturēšanās atļauju īpašnieki pēc atkārtota pieprasījuma būs spiesti samaksāt valsts kasē nodevu piecu tūkstošu eiro apmērā, nekādi izņēmumi netiks pieļauti. Valdība jau pieņēmusi atbilstošos imigrācijas likuma grozījumus, vēsta gorod.lv.
2016. gada jūnija sākumā Latvijas Saeima apstiprināja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredzēja nodevu budžetā 5000 eiro apmērā uzturēšanās atļaujas pagarināšanas gadījumā. Noteikums attiecās uz cilvēkiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju par investīcijām uzņēmumā, banku subordinētajās saistībās vai valsts bezprocentu vērtspapīros. Šis noteikums netika attiecināts uz cilvēkiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju saskaņā ar agrāko Imigrācijas likuma redakciju.
Februārī Saeima pieņēma jaunus grozījumus, — imigrācijas likums vairs neparedzēja nodevu budžetā 5000 eiro apmērā cilvēkiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju par investīcijām valsts bezprocentu vērtspapīros.
Septembrī valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai sagatavot un līdz ar 2018. gada budžetu iesniegt Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredzēja atcelt jebkādus izņēmumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm šādu izmaiņu gadījumā papildu ieņēmumi budžetā 2018. gadā varētu sasniegt 3,7-5,1 milj. eiro, 2019. gadā – 5,5-7,7 milj. eiro, 2020. gadā – 932 tūkst.-1,1 milj. eiro.
Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar advokātu biroja "Padva un partneri Baltija" vadošā partnera Mihaila Parinova vārdiem, pēdējā gada laikā investoru skaits, kuri interesējušies par uzturēšanās atļauju saņemšanu Latvijā, krities vismaz 15-20 reizes. Pie tam 50% uzturēšanās atļauju saņēmēju saskaras ar nopietnām grūtībām, ņemot vērā birokrātiskos šķēršļus to pagarināšanas procesā. Līdz ar to aptuveni 15% uzturēšanās atļauju īpašnieku atsakās no lēmuma to pagarināt.
Interesi par uzturēšanās atļaujām Latvijā samazināja arī cenu barjeras pieaugums – saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, uzturēšanās atļauju kļuva iespējams saņemt par investīcijām 250 tūkst. eiro apmērā agrāko 140 tūkst. vietā, uzsvēra Parinovs.
Taču jurists novērtēja, ka situācijā, ja uzturēšanās atļauju programma Latvijā tiktu saglabāta tās agrākajā veidā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nevilcinātos ar uzturēšanās atļauju pagarināšanas pieteikumu izskatīšanu, valsts varētu nopelnīt tikpat, cik, piemēram, pelna Kipra – aptuveni 5 miljardus eiro.
