23:13 17 Oktobris 2017
Rīga+ 15°C
Tiešraide
Rīgas skola. Foto no arhīva

Izglītības reforma: Daugavpils nebaidās, Rēzekne baidās

Sputnik / Roberts Vicups
Latvijā
Saņemt īso saiti
21

Skolēni un pedagogi Daugavpilī bez bailēm vēro gaidāmās izmaiņas izglītības sistēmā, bet Rēzekne šaubās, vai sabiedrība ir gatava šādam solim.

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Skolēni un skolotāji dažādās Latvijas pilsētās atšķirīgi vēro gaidāmo izglītības reformu, kas nosaka: pēc trim gadiem vispārizglītojošie priekšmeti visās vidusskolās Latvijā tiks pasniegti latviešu valodā, vēsta lsm.lv.

Pirmais solis reformas ietvaros bija atteikšanās pieņemt atbildes krievu valodā 12. klases eksāmenos jau šajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrija plāno, ka līdz 2019./20. mācību gadam latviešu valodā tiks pasniegti 80% mācību materiāla, un eksāmenos tikai latviešu valodā varēs atbildēt arī 9. klases skolēni.

Daugavpilī problēmas nesaskata

Daudzi vecāko klašu skolēni no Daugavpils neuzskata, ka viņiem radīsies grūtības, kārtojot eksāmenus latviešu valodā. Jaunieši uzskata, ka latviešu valoda skolās tiek pasniegta pietiekami labi, taču atzīmē, ka dažiem bērniem šis jautājums varētu radīt grūtības.

"Dažiem cilvēkiem ir problemātiski runāt latviešu valodā. Mēs vairāk runājam krieviski, bet latviešu valoda izceļas ar to, ka nav iespējams pārtulkot burtiski. Tāpēc rodas stila un gramatikas kļūdas," – pastāstīja 10. klases skolniece Kristīne, kura nokārtoja valsts valodas eksāmenu par 86%.

Pēc 12. klases skolnieces Margaritas domām, daudzi skolēni apzināti nevēlas zināt latviešu valodu un nemācās to. Viņa apgalvo, ka valodas bāzes līmeni iespējams apgūt pusgada laikā, taču nepieciešams pārejas periods, pirms visi priekšmeti tiks pasniegti tikai latviešu valodā.

Daugavpils 10. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Lidija Piļecka piekrita Margaritas viedoklim jautājumā par dažu skolēnu nevēlēšanos apgūt valsts valodu. Viņa uzskata, ka liela nozīme ir noskaņojumam ģimenē, kas veido bērna viedokli par valodas apgūšanu.

Daugavpils 3. vidusskolas direktors Arturs Fedotovs norādīja, ka pāreja pie latviešu apmācību valodas ir loģisks jau ceturtdaļgadsimtu ilgās reformas noslēgums. "Agri vai vēlu tam bija jānotiek," – viņš teica.

Skolotāji ir satraukti tikai par izglītības kvalitātes krišanos – tā varētu samazināties, ņemot vērā Latvijas valdības centienus veikt sekmīgu politisko integrāciju.

Rēzeknes skolas ir nobažījušās par reformu

"Mēs mācāmies bilingvāli latviešu un krievu valodās. Ja kaut ko nesapratīsim latviski, mums paskaidros krieviski," – pastāstīja Rēzeknes 2. vidusskolas audzēkne Liāna Gaspare.

Liānas ģimenes locekļi sarunājas krieviski, latviešu valodu viņa izmanto skolā un sarunās ar draugiem. Jautāta, vai viņa piekrīt tam, ka nodarbības ritēs tikai latviešu valodā, Liāna atzina: "Šķiet, ne, jo gadījumā, ja neesmu kaut ko sapratusi latviski, man paskaidro krieviski, un tad es visu saprotu."

IZM plāniem nepiekrīt arī 2. vidusskolas direktors Igors Sergejevs. Viņš uzskata, ka jautājumu par izglītību latviešu valodā nekādā gadījumā nedrīkst sasteidzināt un pagaidām pieļaut, ka izglītības process ritētu tikai latviešu valodā. Viņš uzskata, ka nepieciešama pakāpeniska, vismaz 10 gadus ilga reforma.

"Man šķiet, sabiedrība nav gatava. Pēc manām domām, skolēni ir gatavi," – uzsvēra Sergejevs.

Bilingvālā vide ir jūtama arī Rēzeknes 3. vidusskolā. Tās direktore Kristīne Ustinova norādīja, ka bērniem ir vieglāk, ja jautājums skan latviski, bet atbilde – krieviski. Viņa uzvēra, ka bilingvālo modeli uzskata par sekmīgu, taču viņu satrauc tas, cik kvalitatīvas zināšanas var dot skola, ja mācību materiāli būs pieejami tikai latviešu valodā.

"Ir priekšmeti, ko pasniedzam latviešu valodā, ir tādi, kuros strādājam bilingvāli, ir priekšmeti tikai krievu valodā. No pedagogu viedokļa esam gatavi. Protams, bērniem klāsies grūtāk," – atzīmēja Ustinova.

Pēc direktores domām, skolu pāreja pie izglītības latviešu valodā ir rūpīgi jāpārdomā un vispirms jautājums jāuzdod vecākiem.

Pēc temata

Latviskuma stiprināšana vai fašisms – Rīgas mērs par izglītības reformu
Koalīcija steidz atrisināt jautājumu par pāreju uz izglītību latviešu valodā pirms vēlēšanām
Izglītība tikai latviešu valodā ir arhaisms: Ķīlis taisnojas par saviem vārdiem

Galvenie temati