23:33 17 Oktobris 2017
Rīga+ 15°C
Tiešraide
Neatliekamās palīdzības mašīna

Sociālās apdrošināšanas iemaksu reformu rezultātā var augt ātrās palīdzības dienesta slodze

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
15

Patlaban Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas sistēma neietver aptuveni 300 tūkstošus cilvēku. Iespējams, turpmāk viņi vērsīsies ātrās palīdzības dienestā jebkādas saslimšanas dēļ, nevis sāks maksāt.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Veselības obligātās apdrošināšanas sistēmas ieviešanas rezultātā Latvijā, iespējams, varētu pieaugt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta slodze. To biežāk izsauks cilvēki, kuri nemaksā sociālās iemaksas un nevēlas piemaksāt par veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, uzskata neatliekamās palīdzības dienesta bijusī vadītāja Sarmīte Villere, vēsta LTV7 programma "Šovakar".

Pacients MRT procedūras laikā
© Sputnik / Сергей Пятаков

Latvijas Saeima pieņēma pirmajā lasījumā likumprojektu par veselības aprūpes finansēšanu. Tas paredz, ka pilna veselības aprūpes pakalpojumu groza saņemšanai cilvēkam ir jābūt obligātai veselības apdrošināšanai, tas nozīmē, ka par viņu ir jābūt apmaksātām sociālajām iemaksām 1% apmērā no minimālās algas 2018. gadā, 3% 2019. gadā un 5% 2020. gadā. Nākamgad šī summa sastādīs 4,30 eiro mēnesī. Laikā no 2018. līdz 2020. gadam plānotais minimālās algas apmērs ir 430 eiro, tātad 2019. gadā nāksies maksāt jau 12,90 eiro mēnesī (154,8 eiro gadā), bet 2020. gadā — 21,5 eiro mēnesī (258 eiro gadā). Patlaban valsts sociālās apdrošināšanas sistēma neietver aptuveni 300 tūkstošus cilvēku – mikrouzņēmumu īpašniekus, bezdarbniekus vecumā no 18 gadiem, diasporu, kas ierodas dzimtenē, lai saņemtu kvalitatīvu veselības aprūpi, un "ēnu ekonomikas darbiniekus", kuri saņem algu konvertos.

Minimālas medicīniskās palīdzības klāstā, ko saņems visi Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no iemaksāto sociālo iemaksu apmēra, būs neatliekamā palīdzība, dzemdības, ģimenes ārsta pakalpojumi, sabiedriski bīstamu slimību ārstēšanu, tostarp, psihiskas slimības un tuberkuloze, kā arī nepieciešamo dokumentu noformēšana. Visi pārējie medicīniskie pakalpojumi personām, kuri nemaksā sociālās iemaksas, būs pieejami medicīnas iestādēs saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi.

Pēc Villeres domām, tie, kas nemaksā 1% minimālās algas un nevar saņemt tā saucamo pilno medicīnas pakalpojumu grozu, biežāk izsauks ātro palīdzību, turklāt nepamatoti.

Pats Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nesniedz komentārus par iespējamo slodzes palielināšanos pēc apdrošināšanas ieviešanas. Taču Veselības ministrija uzskata bažas par nepamatotām.

"Saskaņā ar likumu sadalīts grozs nav pieļaujams, tāpēc mēs atstājām ģimenes ārstus minimālajā grozā, lai nebūtu tā, ka viss gulstas uz ātro palīdzību," – paskaidroja veselības ministre Anda Čakša.

Ātrā palīdzība Igaunijā jau ir saskārusies ar līdzīgām problēmām

Ātrās medicīniskās palīdzības dienests Igaunijā jau ir saskāries ar izsaukumu skaita pieaugumu – pie viņiem vēršas pacienti, kuru veselības stāvoklis neprasa steidzamu kvalificētu ārsta palīdzību. Statistika rāda, ka aptuveni 50% pacientu varētu apmeklēt ģimenes ārstu vai citu speciālistu.

Jautājums par ātrās palīdzības nodaļu pārslogotību radīja plašu diskusiju sabiedrībā, kad kļuva zināms par igauņu mediķiem paredzētu slēgtu grupu Facebook, kurā viņi apsprieda konkrētus gadījumus, kuros ātrā palīdzība izsaukta sīkumu – kaķa skrāpējuma, skabargas vai paģiru dēļ.

Visbiežāk pacienti vēršas ātrajā palīdzībā tādēļ, ka nespēj saskaņā ar apdrošināšanu ātri (vai par maksu – vienā acumirklī) nokļūt pie nepieciešamā speciālista. Turklāt daudzi uzskata, ka ātrās palīdzības brigādē strādājošie ir labāki speciālisti nekā ģimenes ārsti.

Pēc temata

Latvijā samazinās veselības aprūpes iestāžu skaits
Latvijas Veselības ministrija sodīs ārstus, kuri atsakās strādāt valsts slimnīcās
Veselības ministrija noteikusi prioritātes nākamajam gadam

Galvenie temati