15:26 20 Oktobris 2017
Rīga+ 10°C
Tiešraide
Rīgas ostas valde

Kravu apgrozījums Rīgas ostā joprojām krītas

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
13

Lielāko kravu apgrozījuma rādītāju Rīgas osta sasniedza 2014. gadā. Pēc tam sākās nebeidzama lejupslīde, ko cita starpā izraisījis arī Krievijas lēmums orientēt savu eksportu uz iekšējām ostām.

RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Latvijā lielākās — Rīgas ostas — kravu apgrozījums kopš 2017. gada janvāra ir krities vēl par 5,1% — līdz 25 491 000 milj. tonnu. galvenokārt krities lejamkravu apgrozījums, informē vietne PortNews.

Starp Rīgas ostā pārkrautajām kravām lielāko apjomu sasniegušas beramkravas — gandrīz 16 milj. tonnu (par 2% vairāk nekā pirms gada). Ģenerālo kravu apjoms sastāda 5,128 milj. tonnu (+9,6%), lejamkravu apjoms — 4,387 miljonus tonnu (-32,9%).

Pārkrauto kravu struktūrā lielāko daļu joprojām veido ogles — 36,6%, un šī gada deviņu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauti 9,331 milj. tonnu ogļu; salīdzinājumā ar pērno gadu apjoms pieaudzis par 2,5%.

Septembrī Rīgas ostā kopumā pārkratui 2,774 milj. tonnu kravu, tostarp 1,732 milj. tonnu beramkravu, 596,2 tūkstoši tonnu ģenerālo kravu un 445,5 tūkst. tonnu lejamkravu.

Līdz 80% Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma sastāda tranzīta kravas, kas tiek sūtītas uz NVS valstīm vai saņemtas no tām.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostas ir zaudējušas vērā ņemamu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas nodomu attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļa caurlaides spēju. 2016. gadā Krievijas kravu pārkraušanas kopējais apjoms Baltijas valstu ostās sastādīja 42,5 milj. tonnu. Līdz 2020. gadam Latvija, Lietuva un Igaunija varētu zaudēt vēl 60% kravu no Krievijas.

Uzņēmuma "Rosmorrečflot" vadītāja vietniece Nadežda Žihareva uzsvēra, ka Krievijas ziemeļrietumu ostu kravu apgrozījums līdz 2020. gadā pieaugs par 60 miljoniem tonnu gadā, no tiem aptuveni 40 milj. tonnu veido beramkravas. Papildu kravas plānots piesaistīt, piemēram, pārorientējot Krievijas ārējās kravas no kaimiņvalstu ostām — vairāk nekā 25 miljonus tonnu gadā.

Turklāt plānots ne tikai attīstīt ostu infrastruktūru, bet arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļa caurlaides spēju par 20 miljoniem tonnu gadā.

Jāpiebilst, ka Baltijas valstis riskē zaudēt arī Baltkrievijas naftas produktu tranzītu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 16. augustā sapulcē, kas bija veltīta Krievijas ziemeļrietumu transporta infrastruktūras attīstības jautājumiem, norādīja, ka naftas piegādes Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešams saistīt ar gatavo naftas produktu transportēšanu cauri Krievijai.

Septembra vidū Krievijas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka sākts darbs pie Baltkrievijas naftas produktu eksportētāju piesaistes Krievijas ostām. Cita starpā tiek piedāvāta ostu pakalpojumu un Krievijas dzelzceļa tarifu samazināšana kravu pārvadājumiem.

Pēc temata

Pēc desmit gadiem Latvija var zaudēt atlikušo tranzītu
Krievija vairs nebūs labsirdīga: tās kaimiņus gaida drūma nākotne

Galvenie temati

  • Ogļu pārkraušana Rīgas ostā

    "Baltijas Asociācija – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne paziņojusi, ka pēdējo trīs mēnešu laikā ogļu tranzīts cauri Latvijai ir ievērojami mazinājies, taču ostu sniegtā statistika to neapstiprina.

    8
  • Padomju zinātniski pētnieciskā stācija Vostok Antarktīdā

    Antarktīda ir ģeopolitikas ekspertu uzmanības centrā. Dažas valstis cenšas paplašināt savu ietekmes sfēru pirms, iespējams, tiks grozīts starptautiskais līgums par apkārtējās vides aizsardzību sestajā kontinentā. Krievija un Ķīna ir izvirzījušās priekšgalā.

    9
  • Krievijas prezidents Vladimirs Putins

    Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārsteidzis RT un Sputnik darbinieku talants un drosme. Viņš apsolīja nekavējoties sniegt simetrisku atbildi ASV darbībām pret Krievijas medijiem.

    10