04:38 28 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1832
  • RUB90.5710
Latvijā
Saņemt īso saiti
135

Pērn vairāk nekā ceturtā daļa pretendentu centās saņemt valodas prasmes apliecības Latgalē, viņu vidū vairāk nekā 750 cilvēki – Daugavpilī, un, iespējams, tā nav nejaušība – vietējā komisija tiek turēta aizdomās par korupciju.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē iespējamu pārkāpumu — valsts valodas prasmes apliecības saņemšanu par naudu, vēsta Latvijas televīzijas pārraide De facto.

Cilvēkiem, kuri vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, ir jāiesniedz dokuments, kas apliecina viņa latviešu valodas prasmes pamata līmenī. Zināšanas jāapliecina eksāmenā, taču izmeklētājiem radušās aizdomas par to, ka NVS un Āzijas valstu pilsoņiem nelikumīgi palīdzējušas vairākas latviešu valodas skolotājas un nu jau bijusī Valsts izglītības satura centra (VISC) valodas prasmes pārbaudes komisijas sekretāre Daugavpilī.

VISC statistika liecina, ka pērn vairāk nekā ceturtā daļa pretendentu centās saņemt valodas prasmes apliecības Latgalē, viņu vidū vairāk nekā 750 cilvēki — Daugavpilī. Visbiežāk apliecības bija vajadzīgas darbam, taču 8% gadījumu tās bija nepieciešamas, ņemot vērā vēlmi saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju vai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

"Pastāv aizdomas, ka tas eksāmenu kārtošanas lieluma īpatsvars tajā reģionāir patiešām bijis varbūt tāpēc, ka tur ir bijusi iespēja to nokārtot šādā veidā. Bet tās ir tikai aizdomas, es nekādus apgalvojumus neizteikšu," — raidījumam "De Facto" teica KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Daugavpilī eksāmeni vismaz reizi mēnesī notika Lietuviešu biedrībai piederošajā ēkā Teātra ielā 8 pavisam. VISC šai namā īrēja telpas uz pārbaudes laiku. Pirms divām nedēļām pārbaudi apmeklēja negaidīti ciemiņi — KNAB ar Valsts robežsardzes papildspēkiem.

"Tika aizturētas faktiski 15 personas. 10 no tām — citu valstu pilsoņi, trešo valstu pilsoņi, pārējās — Latvijas rezidenti," — pastāstīja Straume.

Komisijas locekļus centrs izvēlas iepirkuma procedūrā. Pēdējais iepirkums notika 2016.gada sākumā, un tolaik uz diviem gadiem atlasīti 24 vērtētāji. Ar vietējās komisijas sekretāru Daugavpilī vairākus gadus tika slēgts atsevišķs līgums. Tagad VISC informējis, ka turpmāk valsts valodas prasmes pārbaudes Latgales reģionā notiks tikai Rēzeknē.

Līgumus VISC lauza arī ar diviem vērtētājiem, taču viņu vārdi netiek izpausti, tomēr "De Facto" izdevās noskaidrot, ka viena no aizdomās turētajām ekspertēm, iespējams, ir Daugavpils Centra vidusskolas skolotāja Dace Aizpuriete.

VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva atzina, ka notikušais met ēnu uz visiem pārējiem ekspertiem un uz VISC kā iestādi. Video ieraksts eksāmenu laikā netiek veikts, taču viņai ir grūti saprast, kā komisijas locekļi var ietekmēt rezultātu, jo rakstiskā daļa tiek vērtēta centralizēti, bet mutvārdu daļa tiek saglabāta audioierakstā, ko pēc tam iespējams noklausīties.

Taču šo pasākumu apiešanas paņēmiens, iespējams, ir vienkāršs, skaidro Straume. Runa ir par dokumentu viltošanu, pārbaudi kārtojot citai personai.

Nav izslēgts, ka valsts valodas prasmes apliecības pārdotas arī agrāk, tāpēc par riskiem informēta arī Drošības policija, klāsta Straume: "Šis jautājums ir komplekss. Birojs gribēja pievērst (DP — red.) uzmanību, jo tas savā ziņā ir arī valsts drošības apdraudējums."

Pēc temata

Saeima atbalstījusi soda palielināšanu par valsts valodas likuma pārkāpumiem
Kolēģis-deputāts palīdzēs jaunajam Daugavpils mēram apgūt latviešu valodu

Galvenie temati