19:13 21 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1852
  • RUB91.4095
Latvijā
Saņemt īso saiti
165

Eirokomisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs steidzina Baltijas valstis plāna sagatavošanai par izstāšanos no enerģētikas loka BRELL; Krievija jau gatavojas atslēgšanai.

RĪGA, 22. septembris — Sputnik. Krievija aktīvi gatavojas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iziešanai no tā saucamā BRELL enerģētiskā loka un jau veic virtuālus sistēmas izmēģinājumus, lai noskaidrotu tās stabilitāti pēc Baltijas valstu atslēgšanas, paziņoja Eirokomisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs, vēsta Baltic Course.

"Man ir jāsaka, ka nesen runāju ar ministru Novaku (Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks — red.), viņš vaicāja par sinhronizāciju, grafikiem, kāds būs lēmums. Viņi jau sākuši virtuālus sistēmas izmēģinājumus, kā tā strādās pēc Baltijas valstu atslēgšanas, tādēļ viņu pusē arī notiek gatavošanās darbi, viņi aktīvi virzās uz priekšu," paziņoja Šefčovičs.

Iepriekš Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns aicināja Baltijas valstis ātrāk iziet no BRELL enerģētiskā loka, jo it kā pastāv "šantāžas" risks no Krievija puses.

"Būs ļoti slikti, ja mēs gaidīsim, savukārt Krievijas puse sagatavosies savas sistēmas atjaunošanai, un tad mēs nevarēsim izbēgt no dažādām enerģētiskajām šantāžām. Mēs šo realitāti redzam, redzam Krievijas tehniskās rīcības, tādēļ mums ir jābūt gataviem rīkoties izolācijā," paziņoja Lietuvas ministrs.

Baltijas valstis deklarēja izstāšanās plānu līdz 2025. gadam no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL, kurš apvieno Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas valstu tīklus saskaņā ar 2001. gada līgumu. Baltijas galvaspilsētās paziņo, ka Krievija nedalās ar saviem investīciju plāniem, kuri garantē elektrotīkla drošumu un stabilitāti, un "monopolizēja" loka pārvaldi.

Pēc Reuters datiem, sinhronizācija prasīs izdevumus 190 miljonu eiro apmērā, lai izbūvētu papildus elektrotīkla līniju starp Poliju un Lietuvu. Citu variantu vidū tiek izskatīts savienojums caur Skandināvijas valstīm vai arī Baltijas valstu patstāvīgās energosistēmas funkcionēšana.

Paspēt līdz 2018. gada vasarai

Pēc Šefčoviča vārdiem, Baltijas valstīm vajag vienoties par elektrotīkla sistēmas sinhronizācijas veidu ar Rietumeiropu līdz 2018. gada vasarai, savādāk pastāv risks, ka ES nepiešķirs finansējumu šim projektam. Turklāt, 2019. gadā beigsies Eirokomisijas pilnvaru termiņš, tādēļ ir jāpaspēj vēl pirms komisāru maiņas.

Taču trīs Baltijas valstis joprojām nav izlēmušas, kādā veidā veikt sinhronizāciju ar rietumvalstu energotīkliem. Lietuva, kura steidzina partnerus ar lēmuma pieņemšanu, piedāvā sinhronizēt tīklus ar vienīgo savienojumu LitPol ar Poliju. Igaunija un Latvija iestājas pret šādu variantu.

Tā, Igaunijas Ekonomikas un infrastruktūras ministrijas enerģētikas vicekanclers Ando Lepimans nosauca šo lēmumu par nepilnu, dārgu, kā arī "tehniski nedrošu". Igaunija aicina izveidot otru savienojumu starp Lietuvu un Poliju, un kā alternatīvu piedāvā sinhronizēties ar Ziemeļvalstīm.

Latvija arī uzskata par nepieciešamu uzbūvēt otru savienojumu. "Mēs atbalstām sinhronizāciju ar divu līniju izmantošanu, tā kā, saskaņā ar pētījuma centra analīzi, izdevumu ziņā tas būtu vislabākais risinājums," paziņoja Māris Kučinskis.

Kamēr Baltijas valstis nav līdz galam vienojušās, visas trīs valstis, kā arī Polija nolēma sagatavot vēl vienu atslēgšanās no Krievijas elektriskā loka BRELL metožu izvērtēšanu, pēc pētījuma rezultātiem tiks pieņemts lēmums.    

Pēc temata

Gaidāmi mēģinājumi atslēgt energotīklus no Baltkrievijas un Krievijas
Ukraina uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" ir Krievijas enerģētiskais ierocis
Ukraina pārtraukusi elektroenerģijas piegādi Luganskai
Polija gatava nosaldēt visu Eiropu, lai iezāģētu "Gazprom"

Galvenie temati