07:53 25 Maijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1187
  • RUB72.1352
Pirmklasnieki pirmajā mācību stundā

Kļūda vai valdības krāpšanās: kā Latvijā izskauž diskrimināciju

© Sputnik / Константин Чалабов
Latvijā
Saņemt īso saiti
60

No nākamā mācību gada izlaiduma eksāmenus Latvijā būs iespējams kārtot tikai latviešu valodā – tā Latvijā cīnās ar diskrimināciju izglītības jomā.

RĪGA, 16. augusts - Sputnik. Augusta sākumā Latvijas valdība aizliedza kārtot valsts eksāmenus krievu valodā. Šis lēmums liecina par to, ka noslēdzies trīs gadus ilgais miers valdošo partiju un Latvijas krievvalodīgo attiecībās. Uzbrukums krievu tiesībām ir atsācies, raksta portāla Delfi komentētājs Miroslavs Mitrofanovs. Materiāls pārpublicēts portālā InoSMI.

Pret tādu valsts politikas pavērsienu iebilduši vairāki politiķi un sabiedriskās organizācijas. Protesta akcijas ielās būs vēlāk,  taču tagad gribētos pastāstīt par kādu skandalozu nacionālistu jaunā uzbrukuma aspektu.

Krievu valoda — krievu diskriminācijas metode

Diskusijās sociālajos tīklos latviešu komentētāji bieži norāda, ka mazākumtautību izglītības sistēma Latvijā ir "segregācija un diskriminācija, ko aizliedz starptautiskie likumi", tātad visas izglītības sistēmas pārvešana latviešu valodā esot "cīņa ar diskrimināciju un krievu bērnu aizsardzība".

Maigi sakot, arguments izskatās neloģisks, jo jebkādas papildu pūles mazākumtautību izglītības jomā, tostarp arī dzimtās valodas izmantošana skolu programmā, tiek uzskatītas par pasākumiem ar mērķi pārvarēt mazākumtautību nevienlīdzīgo sktāvokli. Taču mūsu virtuālie oponenti joprojām uzstājīgi demonstrē savu oriģinālo izpratni par diskrimināciju, taču tagad šo dīvaino viedokli atbalsta arī Kučinska valdības ministri. Interesanti, no kuras puses pūš vējš? Kāda ir šīs tiesiskās izvirtības ģenēze? Vai patiešam latviešu juristi atkal "bagātinājuši" starptautiskās tiesības ar oriģinālu izgudrojumu?

Latvijas valdības mazā viltība

Aina, kas pavērās pēc īsas izmeklēšanas, izrādījās vēl skumjāka: šoreiz Latvijas valdība vienkārši piekrāpusi — būtiska frāze konvencijā pret diskrimināciju izglītībā nomainīta pret citu, kas diametrāli maina dokumenta jēgu.

Konvencijai pret diskrimināciju izglītībā Latvija ir pievienojusies, un oficiālais teksts latviešu valodā publicēts jau 2007. gadā.

Šīs konvencijas pirmais pants liek valstij cīnīties ar "jebkuru atšķiršanu, izslēgšanu, ierobežošanu vai priekšrocības došanu", ja tā saistīta ar rasi, valodu, izcelšanos un tā tālāk. Piemēram, tas nozīmē, ka nav pieļaujamas atsevišķas skolas melnajiem un baltajiem, un valsts pastāvīgā iedzīvotāja nacionalitāte nevar tikt uzskatīta par pamatu šī cilvēka piekļuves izglītībai ierobežojumiem.

Taču 2. pantā minēti izņēmumi: "Ja valsts to atļauj, tad, šīs konvencijas 1.panta izpratnē, šāda situācija nedrīkst veicināt diskrimināciju:

… b) reliģiskos vai lingvistiskos principu dēļ izveido un uztur atsevišķas izglītības sistēmas vai iestādes, kas piedāvā izglītību, kas ir saskaņā ar skolēnu vecāku vai likumīgo aizbildņu vēlmēm…"

Oficiālajā tekstā angļu valodā (kas apstiprināts vienlaikus ar tekstu krievu valodā jau 1960. gadā) teikts tas pats: "When permitted in a State, the following situations shall not be deemed to constitute discrimination, within the meaning of Article 1 of this Convention:

… (b) The establishment or maintenance, for religious or linguistic reasons, of separate educational systems or institutions offering an education which is in keeping with the wishes of the pupil's parents…"

Savukārt oficiālais telsts latviešu valodā ir diametrāli pretējs: "Ja valsts to atļauj, tad, šīs konvencijas 1. panta izpratnē, šāda situācija nedrīkst veicināt diskrimināciju:

…b) reliģiskos vai lingvistiskos principu dēļ izveido un uztur atsevišķas izglītības sistēmas vai iestādes, kas piedāvā izglītību, kas ir saskaņā ar skolēnu vecāku vai likumīgo aizbildņu vēlmēm…"

Atšķirībā no teksta krievu un angļu valodā, kas aizsargā skolas ar mazākumtautību mācību valodu ("не рассматривается как дискриминация", "shall not be deemed to constitute discrimination"), konvencijas variants latviešu valodā uzliek saistību: "šāda situācija nedrīkst veicināt diskrimināciju".

Kopš šī viltojuma publikācijas pagājuši jau desmit gadi. Visus šos gadus latviešu juristi, žurnālisti un politiķi ir izmantojuši neesošu starptautisko tiesisko normu, kas mazākumtautību skolas pastāvēšanu saista ar tās skolēnu diskrimināciju. Regulāri ir parādījušies maniakāli aicinājumi "cīnīties ar privilēģijām, kas noved pie diskriminācijas". Šīs izkropļotās loģikas aspektā apmācība krievu valodā Latvijas mazākumtautību skolās pārvērtusies par "nevēlamu privilēģiju".

Nedomāju, ka es būtu pirmais, kas pievērsis uzmanību starptautiskā līguma būtības izkropļošanai. Pēc tulkotājiem tekstu lasīja eksperti, ĀM ierēdņi, ministri un politiķi. Daudzi viņu vidū pietiekami labi pārvalda svešvalodas, lai izlabotu kļūdu latviešu valodā. Tas, ka kļūda nav izlabota 10 gadus, liecina, ka tā sākotnēji nav bijusi kļūda, bet gan apzināta latviešu elites konsolidēta pozīcija — tā nespēj samierināties ar to, ka ārpus Latvijas, lielajā pasaulē pieņemts visiem spēkiem aizsargāt mazākumtautību skolas, nevis cīnīties pret tām.

Pēc temata

Guntars Catlaks: visiem eksāmeniem jābūt tikai latviešu valodā
Skolu pāreja uz latviešu apmācību valodu – laika jautājums
Krievvalodīgo skolu audzēkņi Viļņā organizējuši protesta akciju
Skolas direktors: eksāmena valodas izvēles aizliegums ir bērnu tiesību pārkāpums

Galvenie temati