RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Latvijas Cilvēktiesību komiteja (LCK) apšauba krievvalodīgo skolēnu iespējas nokārtot eksāmenus valsts valodā līdz ar skolēniem, kuriem dzimtā ir latviešu valoda.
Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi valdības noteikumu projektu, kas aizliedz krievu skolēniem izvēlēties valodu, kurā kārtot eksāmenus (izņemot eksāmenus ar valodas apgūšanu saistītajos priekšmetos).
LCK aicināja valdību atteikties no projekta. Kāda iemesla dēļ? Uz šo jautājumu portālam BaltNews.lv atbildēja bijušais Saeimas deputāts, LCK līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs, kurš atsaucās uz veikto pētījumu.
"Mēs veicām pētījumu un savā slēdzienā pievērsām uzmanību ANO speciālā ziņotāja mazākumtautību jautājumos sniegtajiem ieteikumiem (2017. gada marts). Cita starpā tajos norādīts, ka eksāmenu kārtošana valsts valodā pēc mācībām dzimtajā noved pie tā, ka "mazākumtautību pārstāvji… tiks nepamatoti nostādīti nelabvēlīgā stāvoklī" un viņiem nesamērīgi tiks liegta iespēja iestāties augstākajās mācību iestādēs," — uzsvēra tiesībsargs.
Komitejas rīcībā esošā informācija liecina, ka vienotais eksāmens valsts valodā pierādījis, ka šāda pieeja nes kaitējumu. Vispārējās izglītības skolu un ģimnāziju absolventu vidū (6285 no latviešu un 1579 no krievu) eksāmenu zemākajā kategorijā A1 nokārtoja 25 latviešu un 102 krievu skolēni. Augstākajā kategorijā C2 eksāmenu nokārtoja 637 latviešu un 8 krievu skolēni.
Buzajevs uzskata, ka tas ir nopietns kavēklis krievu skolu absolventiem turpināt studijas augstskolās, it īpaši, ja viņi pretendē uz budžeta vietām. Mazākumtautību pārstāvju daļa studentu vidū strauji samazinājās — no 25% līdz 20% — tieši pēc unificētā latviešu valodas eksāmena ieviešanas.
Neapšaubāmi, pārējo pārbaudījumu valodas unificēšana situāciju vēl pasliktinās.
LCK plāno ar pētījumā izdarītajiem slēdzieniem iepazīstināt Latvijas valdību un starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
