18:50 14 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.0997
  • RUB70.4908
Dzīvokļa atslēgas. Foto no arhīva

Dzīvot saskaņā ar likumu: jaunie mājokļa īres noteikumi

© Sputnik /
Latvijā
Saņemt īso saiti
509

Ekonomikas ministrija izstrādājusi likumprojektu, kura mērķis ir likvidēt mājokļu īres nelegālo tirgu, legalizēt ienākumus un papildināt valsts budžetu uz nodokļu rēķina.

RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Īres melnais tirgus jau sen sagādā galvassāpes Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas jau ilgus gadus sapņo piespiest tā dalībniekus maksāt nodokļus. Taču "acu priekšā" ir tikai lielie iznomātāji (māju īpašnieki), bet sīkos noķert ir daudz grūtāk.

Tipiska situācija: ģimenei pieder divi dzīvokļi. Dokumenti liecina, ka ģimene dzīvo abos, taču patiesībā vienu no tiem izīrē. Pašlaik to konstatēt ar dokumentu palīdzību ir neiedomājami: dzīvokļa nomas līgumi nekur nav reģistrēti, iemītnieki maksā skaidrā naudā.

Jaunais likumprojekts problēmu atrisina viegli un izsmalcināti:

1) īpašnieku pienākums ir visus nomas līgumus reģistrēt Zemesgrāmatā; līdz ar to informācija par nomu ir publiska un pieejama;

2) īrnieka pienākums ir pildīt nomas līguma noteikumus tikai gadījumā, ja līgums reģistrēts Zemesgrāmatā;

3) mēnesi pirms ierosinātā likuma stāšanās spēkā visi iepriekš noslēgtie līgumi ir jāpiereģistrē Zemesgrāmatā.

Šķiet, ministrija ir pārdomājusi visu, taču paši nomas tirgus dalībnieki tā nedomā. Principā, pašreizējie normatīvie akti arī paredz nomas līgumu reģistrāciju, tiesa, ne Zemesgrāmatā, bet gan VID. Taču daudzi to nedara.

No vienas puses, nodokļu nomaksas dēļ tiek zaudēta daļa ienākumu, no otras — iznomātājs nesaņem nekādu tiesisko aizsardzību. Ja īrnieks kaut kādu iemeslu dēļ vairs nemaksā, viņu nāksies izlikt no dzīvokļa saviem spēkiem. Likumīga izlikšana izskatās tā: iznomātājs iesniedz tiesā sūdzību par to, ka īrnieks nemaksā par dzīvokli. Laikā, kamēr pienāk sūdzības kārta (tas ir, pat septiņi gadi), nomas nauda parasti netiek maksāta, uzkrājas komunālo maksājumu parādi un nereti pārsniedz paša dzīvokļa vērtību. Namu pārvalde parādu pieprasīs no īpašnieka, taču ir grūti prognozēt, vai viņam izdosies naudu iekasēt no īrnieka. Ja cilvēkam trūka naudas, lai samaksātu īri, no kurienes viņam parādīsies tāda summa, par kuru varētu nopirkt pašu dzīvokli?

Tāpēc parasti šie jautājumi tiek atrisināti bez policijas un tiesas: īrnieka prombūtnē īpašnieks ierodas dzīvoklī, maina slēdzenes un izliek aiz durvīm iemītnieka mantas. Līdz šim likums dzīvokļa īpašniekam nepalīdzēja, taču tagad tas nepasargās arī īrnieku. Jā, viņš var izsaukt policiju un papūlēties atgriezties mājās, taču tikai ar tiesas starpniecību. Kamēr pienāks kārta, kamēr tiks noteikta tiesa… Tātad tikai retais uz ielas izliktais nemaksātājs izvēlas šo ceļu.

Kā pasargāties no krāpniekiem

Dzīvokļu izīrēšana ir saistīta ar vērā ņemamu risku, un krāpnieki ir sastopami no abām pusēm.

Efektīvākā metode pirms īres līguma noslēgšanas — darījuma dalībnieka pases datu pārbaude internetā. Parasti tīmeklī ir atrodama informācija par krāpniekiem, piemēram, vietnē sudzibas.lv. Taču no krāpnieka upura likteņa izvairīties palīdz nevis valsts, bet gan pašu iniciatīva.

Laura Bērziņa — neveiksmīga iznomātāja piemērs. Viņa maksā nodokļus un cieš zaudējumus. Mantojumā viņa saņēma dzīvokli pilsētas otrā malā. Viņa to izīrē, taču darīšanas kārto tik neprasmīgi, ka sākumā īrnieki viņai neko nemaksā, bet pēc tam aizmūk. Divas reizes viņi paķēra līdzi sadzīves tehniku: vieni aiznesa veļasmašīnu, citi — tualetes podu un izlietni.

Protams, vajadzīgs īpašs talants, lai tik neveiksmīgi izvēlētos īrnieku, taču runa ir nevis par Lauras talantiem, bet gan par to, ka likums viņu neaizsargā, lai arī viņa maksā nodokļus. Valsts iesaka konfliktus risināt tiesā, kur vēl nāksies pierādīt, ka tā ir tava veļasmašīna, ka no dzīvokļa to iznesuši tā iemītnieki un tā tālāk.

Tātad savu drošību iznomātāji nodrošina ar līguma palīdzību. Piemēram, viņi paši apmaksā komunālos pakalpojumus un lūdz skaitītāju rādītājus atsūtīt fotogrāfijā uz mobilo tālruni, jo neuzticas īrniekiem.

Dzīvokļi tiek izīrēti tikai ar priekšapmaksas noteikumiem, turklāt tiek iekasēta garantijas summa, lai izvairītos no zaudējumiem, kas saistīti ar tehnikas bojājumiem. Dažkārt pirmā iemaksa par dzīvokļa nomu sasniedz trīskāršu īres maksas apmēru. Tam ir zināma jēga, jo citādi no zaudējumiem dažkārt izbēgt neizdosies.

Bez tiesas un izmeklēšanas

Īpašu problēmu izīrētājiem sagādā nemaksātāju izlikšana no mājokļa. Patlaban gandrīz neviens necenšas to atrisināt likumīgā ceļā — tas aizņem pārāk ilgu laiku. Tiesās ir rindas, lēmumu par izlikšanu var gaidīt gadiem.

Jaunais likums sola atrisināt nemaksātāju izlikšanas jautājumus dažu nedēļu, nevis gadu laikā, taču pagaidām tādu piemēru nav, un iznomātaji uz ministrijas solījumiem skatās neuzticīgi.

Pie tam jaunajā likumprojektā ir pārsteidzoša frāze par to, ka valsts nepieņems lēmumus par iemītnieku izlikšanu, ja nomas līgums nav reģistrēts Zemestrāmatā. Tātad, pēc būtības, valsts pūlas piespiest izītētājus: vai nu tu pareizi noformē tiesiskās attiecības un maksā nodokļus, vai arī valsts tev nepalīdzēs izlikt uz ielas nemaksātāju.

Likteņa ironija: tiem, kas nemaksā nodokļus, nekas nemainīsies. Jā, valsts nepalīdzēs tikt galā ar nemaksātājiem, un tad? Arī tagad tā nekādu atbalstu nesniedz.

Kā uzticēties valstij?

Valsts vēlme sakārtot mājokļu īres tirgu ir saprotama, dabiska un, principā, nepieciešama. Šobrīt nodeva par nomu ir rekordzema — tikai 10% no nomas maksas. Tiesa, valsts jau ir informējusi, ka gatavojas to pacelt līdz 20%.

Atliek tikai minēt, kā pieaugs nodeva, ja visi tirgus dalībnieki būs reģistrēti Zemesgrāmatā. Un kāpēc gan to nepacelt?

Pēc temata

Daudzdzīvokļu namu īpašniekiem pieprasīts zemes nomas maksas parāds
Dzīvokļu jautājums Babītē: vientuļai mātei draud atņemt bērnus
Ugunsdzēsēji pasludināja virtuves gaisa nosūcējus ārpus likuma

Galvenie temati