RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā noslīkušo cilvēku skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju, paziņojis Latvijas peldēšanas federācijas vadītājs Aivars Platonovs Latvijas Radio 4 raidījuma "Doma laukums" ēterā.
Federācijas vadītājs nosauca situāciju par dramatisku.
"Mums uz katriem 100 tūkstošiem ūdenī iet bojā seši, reizēm pat septiņi — astoņi cilvēki. Salīdzinājumam: Anglijā noslīkst mazāk nekā viens cilvēks uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Skandināvijas valstīs — ne vairāk kā divi cilvēki. Tātad mums situācija ir gandrīz desmit reizes sliktāka," — teica Platonovs.
Eksperti uzskata, ka šo situāciju var skaidrot ar to, ka valdība pievērš pārāk maz uzmanības brīdinājumiem par iespējamu traģēdiju ūdens tilpnēs. Nenotiek informatīvas kampaņas, nav pievērsta uzmanība bērnu peldēšanas apmācībai. Rezultātā aptuveni 40% iedzīvotāju neprot peldēt, bet kad redz grimstošu cilvēku — nezina, kā pareizi sniegt viņam palīdzību.
Pēc Platonova teiktā, Skandināvijas valstīs slīkoņu skaits samazinājies divas reizes, kad peldēšana kļuvusi par obligātu priekšmetu skolā. Pašlaik aptuveni 90% šī reģiona iedzīvotāju prot peldēt.
Viņš minēja arī citu Baltijas valstu pieredzi. Lietuvā jau pirms diviem gadiem valsts sāka īstenot bērnu peldēšanas apmācības kampaņu, Igaunijā pērn tika saņemts valsts finansējums šādam projektam. Šāda programma pastāv arī Baltkrievijā. Pēc Platonova teiktā, Latvija kļuvusi par vienīgo valsti Eiropā, kur nav plāna situācijas uzlabošanai.
Pērn Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izvilka no ūdens 110 slīkoņus — vairāk nekā gadu iepriekš. Glābt izdevies 34 cilvēkus. Kopš šā gada sākuma jau noslīkuši 37 cilvēki.
"Patiesībā slīkoņu ir krietni vairāk, jo mūsu statistikā iekļūst tikai tie, kurus izvelkam mēs. Ja grimstošam cilvēkam sniedz palīdzību citas organizācijas, tie nav redzami mūsu statistikas datos. Ja mēs runājam par šo peldēšanas sezonu, maijā mēs izvilkām no ūdens 12 slīkoņus, jūnijā — jau septiņus," — pastāstīja VUGD pārstāve Inta Šaboha.
Pēc statistikas visbiežāk nākas sniegt palīdzību bērniem, pusaudžiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un iereibušiem peldētājiem. Turklāt tie ne tikai aizpeld pārāk tālu, bet arī lec ūdenī no tiltiem. Pēc Rīgas pašvaldības policijas Ūdenslīdēju un glābšanas dienesta galvenā speciālista Jāņa Skrima teiktā, šādos gadījumos ir svarīga katra minūte.
Skrims piebilst: ja cilvēks slīkst ārpus glābēju redzeslokā, viņam nav gandrīz nekādu izredžu. Ar neapbruņotu aci no krastmalas ir grūti novērtēt situāciju.
