13:19 19 Janvāris 2018
Tiešraide
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis

Saeimā tiks nodota petīcija par prezidenta ievēlēšanu visas tautas vēlēšanās

© AFP 2018/ ILMARS ZNOTINS
Latvijā
Saņemt īso saiti
6

Saeimas deputātiem ieteikts likvidēt tautas kalpu tiesības ievēlēt prezidentu – petīcija, kas ierosina ievēlēt valsts vadītāju visas tautas balsojumā, savākusi 10 tūkstošus balsu.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Petīcija, kuras autors ierosina ievēlēt Latvijas prezidentu vispārējās vēlēšanās, sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv saņēmusi 10 tūkstošus balsu un tiks nodota Saeimā.

Petīcijas autors raksta, ka nevēlas uzzināt jauno prezidenta kandidatūru divas dienas pirms vēlēšanām. Viņš vēlas debates par to vismaz mēnesi pirms balsojuma. Pēc viņa domām, jāmaina visi valsts dokumenti, tostarp arī Satversme, lai mainītu prezidenta vēlēšanu kārtību un ieviestu valstī tiešās prezidenta vēlēšanas.

Balsis petīcija krāja lēni — tā tika iesniegta 2011. gadā, dažas nedēļas pirms Andra Bērziņa ievēlēšanas valsts prezidenta postenī. Šajā laikā portālā jau tika savākti 10 tūkstoši balstu citai petīcijai ar līdzīgu prasību.

Parlamentārajās republikās nav izstrādāta vienota pieeja valsts vadītāja vēlēšanām. Piemēram, Igaunijā prezidentu ievēl parlaments vai tiek sasaukta Elektoru kolēģija, ja trīs balsošanas kārtās deputāti nav varējuši izvēlēties visiem piemērotu kandidātu. Iepriekšējās vēlēšanas izrādījās ilgākās valsts vēsturē: pirmā balsojuma kārta notika pērnā gada 29. augustā, taču galīgu lēmumu deputāti pieņēma tikai 3. oktobrī.

Pie tam aptauju rezultāti liecināja, ka valsts iedzīvotāji vēlējās prezidenta krēslā redzēt Marinu Kaljurandi, kura tolaik vadīja Igaunijas Ārlietu ministriju, taču Reformu partija atteicās izvirzīt viņas kandidatūru, un prezidenta posteni ieņēma Kersti Kaljulaide.

No otras puses, vispārējā balsojumā prezidentu ievēl, piemēram, Austrijā, pie tam pašreizējo valsts vadītāju Aleksanderu Van der Bellenu nācās ievēlēt divas reizes — pirmās vēlēšanas, kurās viņš ar minimālu pārsvaru — 0,6% balsu — uzvarēja labēji nacionālistiskās Brīvības partijas kandidātu Norbertu Hoferu, atcēla pēc balsu skaitīšanā pieļautās kļūdas.

Valsts vadītāja vēlēšanu kārtību iespējams arī mainīt. Piemēram, Moldovā līdz 2015. gadam prezidents tika ievēlēts slēgtā parlamenta deputātu balsojumā, taču 2016. gadā šī kārtība tika atzīta par neatbilstošu konstitūcijai, un pašreizējais prezidents Igors Dodons tika ievēlēts visas tautas balsojumā.

Pēc temata

Latvijā sākta parakstu vākšana par balsstiesību piešķiršanu no 16 gadu vecuma
Parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no ES kļūst aktīvāka
Merkele gatava balotēties ceturtajam termiņam
Serbijas premjers Vučičs svin uzvaru prezidenta vēlēšanās

Galvenie temati