RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Spānijas militārajā kontingentā, kas drīz ieradīsies Latvijā, lai pievienotos NATO bataljonam, būs gan vīrieši, gan sievietes. Par vienu no daiļā dzimuma pārstāvēm, kuras aicinājums dzīvē ir dienests armijā, stāsta avīze HOY.ES.
Sāra Lopesa Reiesa ir jaunākā starp astoņiem brāļiem un māsām. Viņa ne mirkli neapšaubīja savu lēmumu stāties armijā, lai arī viņas ģimenē karavīru nav, neskaitot vecāko brāli, kurš dienēja bruņotajos spēkos, kad dienests bija obligāts visiem spāņu jauniešiem. 19 gadu vecumā viņa sāka dienestu, un vecāki, brāļi un māsas viņas izvēli atbalstīja.
Pēc trīs mēnešus ilgām mācībām Toledo meitene pieteicās dienestam netālu no dzimtās Badahosas.
"Sāku dienēt kā strēlnieks, vēlāk iemācījos vadīt tanku Leopard un apguvu daiļā dzimuma aprindās reto strēlnieka-vadītāja profesiju, bet pirms gada pārgāju kara policijas rindās. Mūsu pienākumos ietilpst disciplīnas kontrole, un es, sieviete būdama, nodarbojos ar lietām, kas saistīta ar sievietēm kolektīvā."
Leopard nav parasts tanks — tas ir spēcīgākais ierocis Spānijas armijā. Vācijā izstrādātais un Spānijā ražotais tanks sver 62 tonnas un ir bruņots ar 42 mm lielgabalu un diviem lielkalibra ložmetējiem.
"Vadīt "Leopardu" ir neticami, — stāsta Sāra. — Pārsteidzošākais ir tas, ka tanks šķērso bedres, it kā to nemaz nebūtu. Tas ir ļoti stabils."
Šomēnes vairāki tanki Leopard dosies uz Latviju, kur 300 spāņu karavīri piedalīsies NATO militārajā misijā, kuras oficiālais mērķis ir Krievijas nesto "draudu savaldīšana". Sāra Lopesa iekļauta šajā kontingentā militārās policijas rindās citā mašīnā — tā saucamajā VAMTAC, pilna pievada bruņotajā bezceļa mašīnā, kas bruņota ar zenīta lielgabalu. "Tā vadība līdzinās kravas automašīnas vadībai, lai arī tam nav liela kravas nestspēja. Kara policijas ierindās mana misija ir ne vien militārās disciplīnas nostiprināšana, bet arī militāro konvoju eskorts un komandpunktu drošība," — stāsta Sāra.
Tomēr Spānijas bruņoto spēku militārās policijas rindās Baltijas valstīs Sāra uzskata, ka pienācis svarīgs brīdis. "Mana ģimene par manu lēmumu atsaucās pozitīvi. Protams, viņi uztraucas, taču tas ir dabiski. Sirds dziļumos viņi visi priecājas."
