RĪGA, 28. aprīlis — Sputnik. Lielākā daļa ārvalstniekiem piederošo lauksaimnieciski apstrādājamo zemju un mežu atrodama Zilupes, Ludzas un Dagdas novados, raksta Lsm.lv, atsaucoties uz Latvijas televīzijas programmas De facto pētījumu sadarbībā ar Valsts zemes dienestu un datu apstrādes kompāniju Lursoft.
Tika izskatīti dati par juridiskajām personām, kam pieder vismaz 500 hektāri lauksaimnieciski apstrādājamas zemes vai meža. Tā kā iecirkņi lielākoties ir mazāki, faktiski ārvalstnieku īpašumā esošās platības ir vēl lielākas, secināja eksperti.
Zilupes novadā ārzemniekiem pieder vismaz 47,5% lauksaimnieciski apstrādājamo zemu un mežu. Ludzas novadā firmām ar ārzemju kapitālu pieder 38%, Dagdas novadā — 19% zemju.
Pārsvarā tās ir kompānijas ar zviedru kapitālu, kas nodarbojas ar kokapstrādi. Līdz ar mežiem izpirktos laukus nomā fermeri, it īpaši gadījumos, ja tie atrodas netālu no viņu saimniecībām.
Fermeris un mežu īpašnieks Artis Vaivods, kurš saimnieko netālu no Rēzeknes, stāsta, ka iznomā viņa īpašumiem kaimiņos esošo zemi no zviedru firmas. Zemes noma Latgalē izmaksā aptuveni 50-60 eiro par hektāru gadā, taču cenas zemes iegādei latviešu lauksaimniekiem bieži ir nepieņemamas.
Pie tam joprojām parādās pietiekams skaits sludinājumu ar piedāvājumiem pārdot lauksaimniecības zemes vai mežu.
Eksperti lēš, ka ārvalstu kapitāls visvairāk koncentrēts Auces novadā (vismaz 15,57% no visas lauksaimniecības un meža zemju teritorijas). Šeit galvenokārt dāņu un vācu uzņēmēji nodarbojas ar lauksaimniecību. Vidzemē zemes īpašumus iecienījuši norvēģu uzņēmēji: lielākie pirkumi bijuši Madonas un Alūksnes novados, kur ārzemniekiem pieder 11,5% no lauksaimniecības un meža zemēm. Skrundas novadā ārzemniekiem pieder 8,24% zemju.
"Lauksaimniecības zemes tirgus segments ir stabili aktīvākais segments tirgū, arī tajos gados, kad pilsētā cenas krita vai stagnēja. No 2013.gada darījumu skaits un pārdoto hektāru apjoms samazinās, jo tā īsti jau vairs nav ko nopirkt. Un, ja mēs atceramies, tad no 2009.-2013. gadam dominēja labas auglīgas lauksaimiecības zemes. Šobrīd pērk to, kas tajos laikos neinteresēja. Purvainus, kalnainus, kas nav tik vērtīgas zemes," — stāsta SIA "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs.
Valsts zemes dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka pašlaik ārzemniekiem — privātpersonām — pieder tikai 1,5% lauku zemes platības, un investoru vidū visbiežāk ir Krievijas pilsoņi, ilgstoši Latvijas iedzīvotāji.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vadītājs Jānis Skaris pavēstīja, pa zemes pieprasījums ārzemnieku vidū nav mainījies, savukārt grozījumi zemes pirkuma noteikumos, kad cilvēki saskārušies ar izglītības un cita veida prasībām, pārsvarā ietekmējuši vietējos iedzīvotājus — pieprasījuma kritums tika novērots viņu vidū.
Šī gada martā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", saskaņā ar kuriem zemi Latvijā varēs nopirkt tikai cilvēki, kuri pārvalda latviešu valodu A1 līmenī. Pie tam deputāti apstiprināja prasību, saskaņā ar kuru interesentiem nāksies piedalīties pārrunās ar pašvaldības komisiju un latviešu valodā pastāstīt, kā viņi plāno izmantot zemes gabalu.
Taču aprīļa vidū prezidents Raimonds Vējonis nosūtīja grozījumus atkārtotai izskatīšanai, jo prasības tajos ir pretrunīgas, turklāt neatbilst citiem likumiem, kas liek apšaubīt to efektīva pielietojuma iespēju.
