17:13 22 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1091
  • RUB70.6406
Bagāžas iekraušana lidmašīnā

Dažkārt viņi atgriežas: nosaukti reemigrācijas iemesli

© Sputnik / Рамиль Ситдиков
Latvijā
Saņemt īso saiti
120

Ilgas pēc dzimtenes, pēc ģimenes, problēmas ar veselību un rūpes par bērniem – pētnieks noskaidrojis, kādu iemeslu dēļ latvieši atgriežas mājās, uz visiem laikiem vai tikai ciemos.

RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik, Jeļena Kirillova. Pērnā gada nogalē tika noslēgts Latvijas universitātes (LU) profesora Mihaila Hazana vērienīgais pētījums "Atgriešanās Latvijā". Viņa darbs sniedzis atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji atgriežas dzimtenē, un ļāvis sastādīt tipiska reemigranta portretu.

Pētījumā piedalījās 3088 respondenti, kas dalījās divās grupās: reemigranti un transnacionāļi, kuru kategorijā tika iekļauti aptaujas dalībnieki, kuri vēl nav pieņēmuši lēmumu un dzīvo te Latvijā, te ārvalstīs. Starp citu, viņu skaits bija liels — 583 cilvēki, tātad gandrīz 20% pētījuma objektu.

Precīzu datu par reemigrācijas apjomiem nav, taču skaidrs ir tas, ka šī plūsma ievērojami atpaliek no prombraucēju skaita. Analizējot dažādu avotu sniegto informāciju, profesors Hazans secina, ka 10 gadu laikā Latvijā atgriezušies mazāk nekā 40% aizbraukušo.

Reemigranta un transnacionāļa portrets

Pētījums liecina, ka, salīdzinot reemigrantus un transnacionāļus, rodas secinājums: pēdējo vidū pārsvarā ir vīrieši (62%) un cilvēki vecumā no 45 gadiem (33%), bet reemigranti lielākoties ir 35-44 gadus veci cilvēki.

Interesanti ir tas, ka nelatviešu vidū reemigrantu un transnacionāļu skaits ir gandrīz vienāds — 35% un 37% atbilstoši.

Arī izglītības līmenis reemigrantu un transnacionāļu vidū ir līdzīgs. Aptuveni trešajai daļai ir augstākā izglītība, 40% — profesionālā vidējā izglītība. Taču pie transnacionālās kategorijas piederošo vīriešu vidū lielāks ir maģistru un doktoru skaits — starpība ar reemigrantu kategoriju sastāda 7%, kā arī vairāk ir to, kas ieguvuši augstāko izglītību ārzemēs (starpība — 5%). Sievietes ar augstāko izglītību abās kategorijās uzvar vīriešus (to skaits ir lielāks par 10%).

Spriežot pēc skaitļiem, transnacionāļi ir mazāk pieķērušies mājām un nav noslogoti ar ģimeni — viņiem retāk nekā reemigrantiem ir kopīga saimniecība ar partneri un nepilngadīgiem bērniem. Katrs trešais reemigrants dzīvo ar partneri un bērnu, bet transnacionāļu vidū — tikai katrs piektais.

Interesantus datus demonstrēja atbilde uz jautājumu, vai respondenti atgriešanos Latvijā uzskata par pareizu lēmumu. 44% reemigrantu atbildēja uz to apstiprinoši, bet 40% savu soli uzskata par kļūdainu.
Tiesa, pētniekus nepārsteidza lielais skaits apstiprinošo atbilžu, drīzāk gan mulsināja tas, ka katrs trešais reemigrantu vidū uzskata, ka lēmums par atgriešanos bijis kļūdains.

Kāpēc viņi atgriezušies

Uz jautājumu par to, kas cilvēkus pamudinājis atgriezties, visbiežāk atbilde skan "ilgas pēc ģimenes un draugiem" — tā uzskata puse reemigrantu un katrs trešais transnacionālis.

Otrajā vietā — "ilgas pēc Latvijas". Tās likušas atgriezties aptuveni 40% reemigrantu un katram ceturtajam transnacionālim.

Trešajā vietā — "ģimenes vai personīgi apstākļi" — vairāk nekā 20% katrā grupā.

Pirmajā desmitniekā ir arī tādi iemesli, kā "mīļotais cilvēks dzīvo Latvijā vai ir atgriezies", "gribu, lai bērni dzīvotu un mācītos Latvijā" un "veselības pasliktināšanās".

Pēdējā vietā reemigrantu vidū ir "studijas augstskolā Latvijā", bet starp transnacionāļiem — "neapmierinātība ar darbu ārzemēs".

Reemigranti uzlabo situāciju Latvijā

Noslēgumā pētījuma autors secina, ka reemigranti uzlabo situāciju darba tirgū Latvijā. Visbiežāk viņiem ir darbs, tie ir ekonomiski aktīvi cilvēki vai pašnodarbinātās personas. Alga gan sievietēm, gan vīriešiem ir augstāka nekā vidējais atalgojums valstī.

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Никольский

Reemigrantu vidū 34% respondentu saņem līdz 450 eiro pēc nodokļu nomaksas, 32,5% — vairāk nekā 700 eiro. Pašnodarbināto personu vidū ienākumi ir lielāki: 44% saņem vairāk nekā 700 eiro mēnesī un tikai 25% — līdz 450 eiro mēnesī.

Pie tam katrs piektais reemigrants plāno tuvāko sešu mēnešu laikā veidot Latvijā savu biznesu. Visi šie rezultāti apliecina mājāsbraucēju lielo potenciālu.

Pēc temata

Mediji ziņo: vīlušies Eiropā krievi atgriežas dzimtenē
Sarmīte Ēlerte: bērniem, kas Latvijā beidz pirmsskolas izglītību, ir jāprot latviešu valoda
Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla
Lielbritānija ierobežos bērnu pabalstus imigrantiem no ES

Galvenie temati