RĪGA, 30.marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Centrāltirgus par šādas kampaņas starta vietu nav izraudzīts nejauši, kaut arī pret esošo tirgus vadību organizācijai nav pretenziju. Tieši otrādi, tirgus pārstāvji paši piedāvāja savas telpas krāpšanās apkarošanas kampaņas startam.
Krāpniecības apkarošanas kampaņai pievienojušās vairāk nekā 20 valsts iestādes, to skaitā ministrijas un kontroles iestādes, daži tirdzniecības pārstāvji, tādi kā nozaru veikali un Rīgas Centrāltirgus.
"Lieta nav par to, ka tirgū nevar atrast krāpnieku, daži negodprātīgi tirgotāji var nosvērt vai saskaitīt nepareizi, var pārdot ārzemju preci kā vietējo, un līdz ar to arī apšmaukt pircēju, — pastāstīja Sputnik Latvija Aleksandrs Šuņins, Centrāltirgus mārketinga nodaļas vadītājs. — Bet visos gadījumos pretenzijas nav pret mums, ne pret administrāciju, bet pret tirgotājiem, kuri īrē tirgošanas vietas. Un ja ar nepareizu svaru vai summu saistīta krāpšanās ir skaidra un viegli pārbaudāma, tad ar poļu ābolu dēvēšanu par vietējiem nav tik vienkārši."
"Piemēram, gaļas paviljonā šāda krāpniecība ir neiespējama par 95%, un ar tiem pašiem āboliem, pārpircēji to vien dara, ka šmauc pircējus. Tā ir sistemātiska problēma. Patiesībā vietējo Latvijas ābolu ir daudz. Bet PVN tiem ir 21%, bet Polijā — 9%. Un pārpircējiem vienkārši ir izdevīgi nopirkt tur un šeit pārdot. Kamēr pastāv nodokļu sistēma, kura ir izdevīga krāpniecībai, pastāvēs arī `krāpniecība. Tas gan nenozīmē, ka krāpniekus nevajadzētu apturēt visos iespējamos veidos," — paskaidroja tirgus pārstāvis.
Tāpat Aleksandrs Šuņins pastāstīja, ka krāpšanās apkarošanas uzsākšana nenozīmē, ka tagad katrs zemnieks izsniegs čeku par savu produkciju. Fermeriem ir cita uzskaites un pārbaužu sistēma. Taču tiem, kuri pārdod to, kas nav audzēts uz viņu zemes, bet gan no citiem zemniekiem pārpirkto, nāksies iesniegt čeku.
"Krāpniecība mūsu ikdienā sastopama dažādos veidos un kļuvusi par daļu no ikdienas rutīnas jeb notikumiem, kas mēdz paslīdēt garām bez būtiskas ievērības vai rīcības. Iespējams, tas tāpēc, ka gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) budžets ir šķietami netaustāms, salīdzinot ar personīgo maciņu un tā saturu. Tomēr arī tā ir mūsu nauda, un mums katram jāuzņemas maza daļa atbildības tās aizsargāšanā, skaļi paužot — ja neesi godprātīgs, atkrāpies!," — uzsver Nata Lasmane, Finanšu ministrijas Krāpniecības apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja, ES fondu Revīzijas iestādes vadītāja.
"Krāpniecības, īpaši nodokļu jomā, ir ļoti grūti pakļaujama cīņai, ja sabiedrība pret to izturas kā pret pašsaprotamu parādību. Mums ikvienam ir jāsaprot, ka ar katru preci un katru pakalpojumu, ko saņemam bez čeka, mēs ilgtermiņā aplaupām sevi, savu ģimeni un arī valsti," — iesaka Valsts ienākumu dienesta ģenerāldirektore, Ilze Cīrule.
Daudzi darbinieki izvēlas algu konvertā, jo tiem, kuri grib saņemt godīgu algu, ir jāpiekrīt saņemt trīs reizes mazāk nekā kolēģi.
"Godprātīga sabiedrības attieksme un rīcība ir "veiksmes atslēga" ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanai, kā arī valsts labklājības līmeņa celšanai. Tieši tādēļ būtiski, lai ikviena indivīda attieksme pret krāpniecību visās tās izpausmēs būtu nosodoša, jo, tikai mainot domāšanu, šī cīņa var nest pozitīvas pārmaiņas," — uzsver Pēteris Bauska, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks.
