09:18 22 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1091
  • RUB70.6406
Konservi. Foto no arhīva

Baltijas valstu zaudējumi Krievijas embargo rezultātā joprojām nezūd

© Foto: pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
60

Krievijas tirgus bija pievilcīgāks nekā citi, un Baltijas valstu pārtikas produktu ražotāju pārdošanas apjomi auga. Taču eksporta svētkiem pienāca beigas.

RĪGA, 8. marts — Sputnik, Ludmila Pribiļska, žurnāla "Biznes KLASS" redaktore. Nevienai no Baltijas valstīm nav izdevies kompensēt zaudējumus, ko Krievijas embargo rezultātā cietusi pārtikas rūpniecība, pie tam neglābj pat eksports uz citām valstīm. Pie tāda slēdziena nonākuši divu lielāko Latvijas banku analītiķi.

Iepriekš Latvijas Zemkopības ministrija atzina, ka sankciju perioda sākumā izskanējušais aicinājums "meklēt citus tirgus" palicis neīstenots. Baltijas valstu pārtikas produktu eksporta dinamikas analīze sīki ataino notiekoši.

Arī pirms sankcijām uzņēmēji mēģināja diversificēt tirgu, taču no objektīvā viedokļa Krievijas tirgus bija pievilcīgāks nekā citi, un pārtikas produktu ražotāju pārdošanas apjomi auga — ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs. Pārdošanas apjomu dinamika liecina, ka Krievijas tirgus kļuva par Baltijas valstu "glābējzvanu" pēc 2008.-2009. gg. finansiālās krīzes, un pēc tam ieņēma dominējošu stāvokli: 2013. gadā eksports uz Krieviju pārsniedza visus pārējos.

Lietuva: mīnus 282 miljoni

Īpaši aktīva bija Lietuva: maksimālais eksports uz Krieviju sasniedza gandrīz 650 miljonus eiro un pārsniedza otru lielāko eksporta tirgu — Latviju — vairāk nekā divkārt. 2014. gadā kritums lietuviešiem tikai sākās: viņi zaudēja tikai 100 miljonus. Toties 2015. gads bija patiešām dramatisks — no 550 miljoniem eiro peļņa kritās gandrīz divkārt — uzņēmumi nopelnīja mazāk nekā 300 miljonus. Un tagad mazā kaimiņvalsts Latvija patērē vairāk Lietuvā ražotu produktu nekā milzīgā Krievija.

"Lietuviešiem izdevies palielināt aktivitāti Polijā, Vācijā un Itālijā, pateicoties spējām iziet tirdzniecības tīklos ar lieliem gatavās produkcijas apjomiem," — skaidro Swedbank uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante. 

Ražotājiem no Latvijas tādas konkurences apstākļos nav ne mazāko iespēju: visi piena kombināti Latvijā, kopā ņemti, ražo tikpat daudz produkcijas, cik viens no trim Lietuvas uzņēmumiem. Žēlodamies par to, ka nākas pārāk daudz izejvielu izvest uz Lietuvu un Poliju, Latvijas pieninieki zaudēja konkursā vietējā tirgū: konditorejas fabrika "Pobeda", kas ar Krievijas kapitāla atbalstu, pirms gada sāka darbu Ventspilī, uzvaru konkursā par piena piegādi šokolādes ražošanai piešķīra… poļiem.

Galu galā no Krievijā zaudētajiem 356 miljoniem eiro lietuvieši spējuši kompensēt tikai 74 miljonus.

Swedbank slēdziens: ja Krievijā ciestos pienrūpniecības zaudējumus vēl izdodas zināmā mērā kompensēt (no 159 miljonu eiro apgrozījuma 34 miljoni ir atgūti), taču lietuviešu vodka un desas nevienu nav ieinteresējušas.

Igaunija: mīnus 205 miljoni

Savaldīgie Baltijas ziemeļnieki nekad nav plānojuši ekspansiju Eiropas dienvidos un tikuši galā ar eksportu uz kaimiņvalstīm. Krievijas tirgū viņu rekords 2013. gadā sasniedza gandrīz 240 miljonus eiro, bet 2014.-2015. gg. eksports pikēja līdz 100 miljoniem, bet 2016. gadā — līdz 80. 

Latvija, kas pabalstīja igauņu pārtikas ražotājus, atdeva Somijai otro vietu pēc Krievijas, un šajā draudzīgajā tirgū igauņiem 2016. gadā izdevās nopelnīt par 20 miljoniem eiro vairāk nekā 2013. gadā. Tagad Somija igauņu eksporta jomā ieņem pirmo vietu — 23%, taču 2014. gadā Krievijas daļa tajā bija par 30% lielāka nekā Somijai.

Vēl aptuveni 10 miljonus eiro igauņiem ienes Zviedrija. Taču arī Latvija un Lietuva ir novērsusies no igauņiem, samazinot iepirkumus par 40 un 35 miljoniem eiro atbilstoši, aprēķini liecina, ka kopējais sankciju radītais zaudējums sastādījis 205 miljonus eiro. 

Latvija: mīnus 216 miljoni

Veiksmes ziņā mēs tradicionāli piekāpjamies ne tikai lietuviešu, bet arī igauņu priekšā. Lietuvas pārtikas rūpniecība ražo divreiz vairāk produktu un dzērienu nekā Latvija un Igaunija kopā (4 miljardi eiro salīdzinājumā ar 1,7 un 1,8 miljardiem atbilstoši), turklāt relatīvi lielākajā Latvijā ražošanas apjoms tomēr ir mazāks nekā mazajā Igaunijā. Taču eksports pie tam ir lielāks.

Pēc Krievijas embargo Latvija tāpat kā Igaunija nav atguvusi 2014. gada līmeņa eksporta apjomus.

"Patriotisms, iegādajoties vietējos produktus, aug, taču cilvēku skaits iet mazumā un ierobežo patēriņa pieauguma iespējas. Eksporta preces mēs varam pārdot dārgāk, un arī apjoms var būt lielāks. Taču to, ko zaudējām Krievijā, mēs neesam atguvuši citās vietās. Krievijas tirgus Latvijā sastādīja 27% apgrozījuma, un kopš 2014. gada tas krities gandrīz divkārt," — konstatēja Swedbank nodaļas vadītājs Edijs Kupčs.

Realizācija ir tas akmens, uz kura pastāvīgi klūp Latvijas eksports. Taču izdevumi aug: obligātā "zaļās" elektronerģijas iepirkšanas kvota, izdevumi darbaspēkam, dabas resursu nodoklis.

Edijs Kupčs sevi mierina ar to, ka Latvijai ir liels skaits perspektīvu tirgu, kurp tā piegādā pa 3% sava eksporta saskaņā ar principu: iebāžam kāju durvīs un varam paplašināt darbību. Vācija un Polija — pa 4%, Ukraina, Nīderlande, Kazahstāna, Dānija — pa 3%, Zviedrija — 2%. Ja izdotos palielināt šīs sīkās piegādes (tie ir veseli 20% pārtikas produktu ražotāju eksporta)! Taču optimistiskās cerības gaist SEB bankas analīzes priekšā.

Izrādās, ka perspektīvos tirgos ar 2-3% apjomu Latvija klanās jau labu laiku un ar spīdošiem panākumiem palepoties nevar. Polijā eksporta apjoms 2016. gadā pat kritās par 13,7%. Zaudējumi fiksēti Baltkrievijas tirgū (trešā daļa), Čehijā, Turcijā, ASV, Francijā un Lietuvā. Pozitīva dinamika bija vērojama Zviedrijā un Dānijā — pieaugums no 9 līdz 14% gadā, taču kopapjoms ir tik mazs, ka šo valstu daļas dubultošanai eksporta bilancē būs vajadzīga vesela piecgade.

Swedbank analītiķi norāda, ka jaunu eksporta tirgu Latvija atradusi Kazahstānā: valsts sākusi iepirkt dzērienus un piena produktus, no kā atteikusies Krievija. Zivju konservu kategorijā pikējums turpinājās arī 2016. gadā. Un kopējais eksporta zaudējumu saldo pārtikas ražošanā sasniedzis 216 miljonus eiro.

Banku speciālisti vienbalsīgi apgalvo, ka ekonomika visā pasaulē aug, tostarp arī visos eksporta tirgos. 2016. gadā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas tirdzniecības bilance bija pozitīva.

"Uzņēmumi kļūst efektīvāki uz darbinieku skaita samazinašanas rēķina, kas pārstrādes rūpniecībā no 2013. līdz 2016. gadam krities par 16%. Mūsu attīstības modelis joprojām ir vecais — eksports," — skaidro Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Taču pienu fabrikai "Pobeda" piegādā poļi…

Pēc temata

ES ar bažām gaida turpmākās pārrunas par "Turcijas straumi"
Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju
Lielbritānijas ārlietu ministrs: nekādas sankciju mīkstināšanas pret Krieviju
Nošķaudīties: Krievijas vicepremjers komentēja baumas par jaunām sankcijām

Galvenie temati