RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis dabas aizsardzības, ekoloģijas un transporta jautājumos Sergejs Ivanovs organizēja apspriedi ar Krievijas Dzelzceļa, "Transņeft" un naftas un gāzes uzņēmumu pārstāvjiem jautājumā par eksporta pārorientāciju no Baltijas uz ostām Krievijā, vēsta Sputnik Igaunija.
Pašlaik Krievijas kravu tranzīts Baltijas valstu ostu virzienā veido aptuveni 49 milj. tonnu gadā – tiek pārvadāti naftas produkti, ogles, kālija un slāpekļa mēslojums, kā arī citas kravas.
Iepriekš uzņēmuma "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs paziņoja, ka līdz 2018. gadam kravas plūsmas tiks pārorienētas plūsmas no Rīgas un Ventspils uz Ustjlugu un Primorsku, kā arī Novorossijsku – ostu Melnajā jūrā.
Visa naftas produktu apjoma pārorientēšana uz Krievijas ostām Baltijas jūrā varētu nodrošināt tām papildu slodzi 9 milj. tonnu apmērā gadā. Pie tam caur termināliem Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā iespējams nosūtīt vēl līdz 20 milj. tonnu naftas kravu gadā.
Pārorientējot tranzītu no Baltijas ostām, zaudējumus var ciest arī Krievijas uzņēmumi. Piemēram, kompānijai "Uralhim", vienam no vadošajiem minerālmēslu ražotājiem Krievijā, pieder lielākā kompānija Latvijā – "Uralchem Trading", kas 2013. gadā uzcēla savu terminālu Rīgas brīvostā un 2014. gadā Ventspilī iegādājās lielāko terminālu šķidrā amonjaka pārkraušanai Baltijas jūrā, kas spēj pārkraut 1 milj. tonnu produkta gadā.
Citiem minerālmēslu ražotājiem no Krievijas: kompānijām "Evrohim" un "Akron", kā arī uzņēmumam "Kuzbsrazrezugoļ" pieder termināli Igaunijas ostās.
Neoficiāli avoti vēsta, ka "Evrohim" un "Uralhim" pārstāvji nav aicināti uz apspriedi ar Krievijas prezidenta īpašo pārstāvi – tā attiecās tikai uz naftas uzņēmumiem.
