RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Aptuveni 700 Rīgas daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki saņēmuši paziņojumus ar prasību samaksāt zemes nomas maksas parādu par laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, informē LETA, atsaucoties uz laikrakstā "Diena" publicēto materiālu.
Atmaksājamā parāda summas nav mazas – no 400 eiro līdz pat 900 eiro, vēsta laikraksts.
Aicinājumu atmaksāt parādu izsūtījusi AS "Pilsētas zemes dienests", un, kā "Dienai" sacīja tās pārstāvis, advokāts un maksātnespējas administrators Normunds Šlitke, teju desmit gadu vecais nomas parāds pieprasīts tikai tagad ieilgušās tiesvedības dēļ.
Valdībā šī situācija no jauna likusi aktualizēties "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma" izstrādes jautājumam.
Dažu dzīvokļu īpašniekiem saglabāti čeki, kas apliecina, ka nomas maksa pirms desmit gadiem tomēr maksāta. Šlitke pieļauj domu, ka tāda situācija varētu būt radusies tāpēc, ka cilvēki maksājuši naudu pārvaldniekam, taču tas izveidojis uzkrājumu un līdzekļi nav nonākuši pie zemes īpašnieka.
SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Santa Vaļuma gan tādu iespējamību noliedz: "Tā nevar būt. Nav veidots nekāds uzkrājums. Drīzāk situācija var būt tāda, ka māja atrodas uz vairākiem zemes gabaliem ar atšķirīgiem īpašniekiem. Nomas maksa savulaik ir maksāta, taču ne par visiem gabaliem."
Vaļuma arī norāda, ka iestādē šobrīd kopumā vērsušies jau vairāk nekā 40 māju iedzīvotāji no visas Rīgas, taču īsti palīdzēt parādniekiem nav iespējams, tikai informēt, kā būtu jārīkojas. Piemēram, būtu jāpārbauda, vai šai laika posmā cilvēks, kurš saņēmis rēķinu, tiešām ir bijis konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Ja tas tā nav, parāds uz viņu neattiecas. Nekā citādi kā vien pildīt informatīvo funkciju apsaimniekotāji šai situācijā palīdzēt nevarot.
Šlitke norāda, ka iemesls, kāpēc parādu piedziņa sākta tikai šogad, esot ieilgušās tiesvedības, proti, 2008.-2010. gadā notika tiesvedība ar Rīgas pilsētu par zemes nomu, pēc tam notika konstitucionālā tiesvedība. Pēc tam kad Satversmes tiesa pieņēma nolēmumu, tajā bijis rakstīts, kas notiek no 2011. gada, bet tieši šie trīs gadi palika strīdā, un tikai 2015. gadā likumdevējs ļāva šādus rēķinus izsniegt un tiesāties ar pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
