03:52 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Slimnīca Valgā. Datortomogrāfs

Latvijas onkoloģijā moderni medikamenti neienāk hroniska līdzekļu trūkuma dēļ

Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
36

Onkologu asociācijas vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras asociētais profesors Jānis Eglītis intervijā pastāstījis par onkoloģijas nozares problēmām Latvijā.

Rīga, 20. februāris — Sputnik. Hroniska līdzekļu trūkuma dēļ Latvijas medicīnā neienāk moderni un inovatīvi medikamenti, intervijā "Neatkarīgajai" uzsvēris Onkologu asociācijas vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras asociētais profesors Jānis Eglītis, interviju citē aģentūra LETA.

"Arī onkoloģijā, tāpat kā visā medicīnā, kur ir hronisks līdzekļu trūkums, modernie, inovatīvie medikamenti nav parādījušies, tostarp tādi, kādi ir Lietuvā vai Igaunijā. Tagad medicīnas saietos mēs izskatāmies vissliktāk, pat Rumānijā, Bulgārijā ir labāka situācija ar jaunajiem medikamentiem, kas sevi pierādījuši daudzos pētījumos," sūrojies mediķis, "protams, vienmēr ir jautājums, cik valsts var atļauties, vai arī godīgi jāatbild, ka spējam nodrošināt tikai elementārāko bāzes līmeni — ķirurģiju, pavisam vienkāršu ķīmijterapiju un staru terapiju, bet pārējam jāmeklē līdzekļi ārpus valsts budžeta."

Eglītis atzīmējis, ka ārstēšanas process pie mums ir ļoti lēts — "ar dempinga cenām tas nemaksā neko". "Modernā ķīmijterapija ir vairāki desmiti tūkstošu uz vienu pacientu gadā. Tas nav lēti, arī bagātajās valstīs ir dilemma, ko tās var atļauties un ko ne. Bet to pacientu jau nav tik daudz, un šie medikamenti parasti tiek lietoti slimības progresijas gadījumā, turklāt tie negarantēs izārstēšanu, bet var būtiski pagarināt dzīves ilgumu, kvalitāti, dod iespējas atrasties sabiedrībā, varbūt arī strādāt. Valstij vajadzētu būt kādam plānam, kādā veidā, kurām lokalizācijām un kādā laika periodā spēsim šos medikamentus pielikt klāt. Pašreiz nekā tāda nav."

"Jā, neesam no tām pārtikušākajām valstīm, bet negribētos palikt Āfrikas līmeni tikai ar ķirurģisko ārstēšanu un staru terapiju, un ar ļoti minimālu medikamentozo terapiju. Gribētos tomēr iet vairāk Rietumu civilizācijas virzienā,"- piebildis Eglītis.

"Pārējā ārstēšana notiek par dempinga izmaksām, jo sarežģītās mūsdienu vēdera dobuma, gremošanas trakta, ginekoloģisko, urīncelu audzēju operācijas, nemaz nerunājot par rekonstruktīvajām operācijām, maksā ievērojami dārgāk, nekā nosedz valsts," turpinājis speciālists, "un tā jau gadiem krājas parādi lielajām slimnīcām."

Taujāts, vai tehnoloģiju un adekvātas apmaksas jautājums tiks risināts ar šogad onkoloģijai papildus atvēlētajiem 12,3 miljoniem eiro, Eglītis uzsvēris, ka no tehnoloģijām tas maz ko spēs nosegt. "Tas spēs nosegt speciālistu konsultācijas zaļā koridora ietvaros un papildu izmeklējumus, kas, visticamāk, radistes. Iespējams, drusciņ būs pieaugums kompensējamo medikamentu apmaksai, jo pacientu, kuri lieto šos sistēmiskās ārstēšanas līdzekļus — hormonterapiju vai ķīmijterapiju —, skaits pieaug. Gadu no gada kļūst vairāk pacientu, kam slimība atgriežas vai progresē, un viņiem arī jāsaņem ārstēšana! Finansiālais pieaugums nenosedz visas augošās vajadzības, tā ir tikai caurumu lāpīšana."

"2017.-2020. gada programmā paredzētas krietni lielākas summas atvēlēt tehnoloģiju uzlabošanai, kā arī radioloģisko izmeklējumu aprites sistēmas radīšanai, lai izmeklējumu attēlus varētu centralizēti skatīties jebkurā medicīnas iestādē Latvijā, kā arī centralizētas ķīmijpreparātu jaukšanas un pagatavošanas sistēmas ieviešanai. Jācer, ka ar šīm aktivitātēm nebūs līdzīgi kā ar e-veselību, kas ilgi ir veidota, bet, cik tā ir dzīvotspējīga un cik vēl līdzekļus prasīs, ir liels jautājums. Varbūt šis lietas ir vienkāršāk nokopēt no Igaunijas veselības aprūpes sistēmas,"- piebildis onkologs.

 

Pēc temata

Latvijā ir ļoti augsts grūtnieču mirstības rādītājs
Melot nav labi
Latvijas medicīna – viena no labākajām pēcpadomju valstīs
Britānijā ārstus lūdz nesaukt grūtnieces par topošām mammām

Galvenie temati