23:56 09 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Cilvēku pūlis.

Otto Ozols: kad pienāks gals Eiropai

© Sputnik / Руслан Кривобок
Latvijā
Saņemt īso saiti
120

Latviešu publicists Otto Ozols spriež par to, kas gaida Eiropu pēc piecdesmit gadiem, kura no Eiropas valstīm izmirs pirmā un kas jādara, lai tā nebūtu Latvija.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Publicists Otto Ozols spriež par to, kāds liktenis gaida Latviju pēc piecdesmit gadiem, raksta Latvijas avīze.

Ozols citē pazīstamo režisoru Alvi Hermani, kurš raidījumā LTV teica: "Eiropas nākotne faktiski vairs nav politisks jautājums, tas ir tīri matemātisks jautājums, sākumklases līmenī. Demogrāfiskie cipari ir tādi, ka tas pasākums (Eiropa) ilgi neturpināsies."

Hermanis ir viens no retajiem latviešu intelektuāļiem, kuri apzināti un talantīgi pilda savus pienākumus. Viņš ceļ trauksmi un brīdina par gaidāmajām briesmām.

Žurnālists ierosina pārdomāt, kad gaidāms Eiropas gals, jo arī Latvija ir viena no tās sastāvdaļām.

Lielākā daļa Eiropas pamattautu – vācieši, franči, itāļi, poļi, zviedri, somi, igauņi un citi var diezgan droši raudzīties nākotnē. Šīs tautas savās valstīs būs vairākumā pēc piecdesmit, simt gadiem un ilgāk, lai arī viņiem visiem ir problēmas ar tautas ataudzi.

Vissmagākā demogrāfiskā problēma ir Vācijā. Pašlaik valsts iedzīvotāju skaits mazliet pārsniedz 80 miljonus, taču jau 2050. gadā tas samazināsies līdz 70-75 miljoniem cilvēku. Pie tam vainojama nav patērētāju sabiedrības ietekme. Lieta tāda, ka sliktākie demogrāfiskie rādītāji vērojami Vācijas austrumos. Acīmredzot tur, tāpat kā pie mums, ekonomiskais šoks pēc sociālistiskās sistēmas sabrukuma radījis depresīvas sekas.

Citās valstīs situācija ir labāka, un būtu kļūdaini apgalvot, ka to pamatiedzīvotāji izmirs vai nonāks bezcerīgā mazākumā. Zviedrijā dzīvo 81% zviedru un 5% somu. Tāpēc pats straujākais migrantu pieplūdums neapdraud tik lielu nāciju.

Protams, dažviet, piemēram, trešajā lielākajā Zviedrijas pilsētā – Malmē situācija ir saspringta. Šeit jau puse iedzīvotāju ir migranti vai nāk no ieceļotāju ģimenēm. Šeit ir lielākais jauniešu skaits valstī, tāpēc proporcija mainīsies par labu atbraucējiem. Vietējie policisti jau sen apgūs arābu valodu. Jāpiebilst, ka Malmē vērojams arī augstākais noziedzības līmenis.

Somijā no 5,4 miljoniem cilvēku tikai 5-6% ir atbraucēji un viņu pēcteči. Arī dzimstība valstī nekad nav kritusies zem mirstības līmeņa, tāpēc nav domājams, ka šis pasākums drīz beigsies.

Līdzīga situācija ir arī Polijā: 38 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 95% ir poļi. Šai valstij nedraud ne izmiršana, ne atbraucēju pārsvars. To pašu var teikt arī par citām Eiropas pamatnācijām. Grūtības ir, taču tas nenozīmē, ka viņi izmirst.

Otto Ozols uzskata, ka tās ir labās ziņas. Sliktā ziņa ir tā, ka līdzās Eiropai atrodas Āfrika ar tās 1,2 miljardiem iedzīvotāju, un līdz 2050. gadam to skaits sasniegs 2,5 miljardus, bet vēl pusgadsimtu vēlāk – 4,2 miljardus. Ar šo problēmu nāksies saskarties mūsu bērniem un mazbērniem.

Te nu lielākās problēmas rodas Latvijai. Mūsu nav ne četrdesmit, ne desmit, pat ne pieci miljoni. Mūsu skaits sasniedz nepilnus divus miljonus. Jauniešu skaits salīdzinājumā ar cienījama gada gājuma iedzīvotājiem ir ļoti mazs. Vispasaules banka un citas starptautiskās struktūras brīdina, ka migrācija ir pēdējā mūsu ekonomikas un sociālās sistēmas iespēja.

Tomēr cerības publicistu neatstāj. Viņš atgādināja, ka pēdējā laikā Latvijā daudz tiek darīts jauno ģimeņu atbalstam un dzimstības stimulēšanai. Lūzt muļķīgie stereotipi par daudzbērnu ģimenēm. Tomēr tie ir tikai pirmie soļi, un nenozīmē, ka kritiskā situācija ir garām.

"Mēs esam tikai pašā ceļa sākumā. Doma par Latviju kā ģimenei visdraudzīgāko valsti Baltijā varētu būt viens liels un labs mērķis mums visiem kopā," – raksta Ozols. Citādi pasākums ilgi nenoturēsies.

Pēc temata

Komentatori internetā pārkāpj visas robežas
Aptauja: migranti sašķeļ Eiropas sabiedrību
Cik cilvēki ir pametuši Latviju
Līdzināties! Mierā! Kāpēc vietējie iedzīvotāji bēg no Baltijas valstīm

Galvenie temati