08:47 20 Septembris 2017
Rīga+ 9°C
Tiešraide
Rīgas osta. Foto no arhīva.

Latvijas tranzīta traģēdija, jeb Krievija ir neaizstājama

© Foto: pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
230

Latvijas ostu un dzelzceļa vadībai šobrīd veicams patiesi sarežģīts uzdevums – ir jāatrod veids, kas ļautu joprojām nezaudēt saikni ar Krieviju vai arī atrast, ar ko to aizstāt. Jau daudzus gadus dzirdam par dažādiem projektiem un šķietami mītiskiem pasūtītājiem, taču šie stāsti arvien vairāk atgādina pasakas.

Rīga, 23. septembris – Sputņik, Vladimirs Dorofejevs. Uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" 155 gadu jubilejas atmosfēru aptumšo kāds būtisks jautājums, proti, turpmākās tā pastāvēšanas problēma. Satraucošais jautājums nav jauns: ar ko lai aizvietojam Krieviju kā svarīgāko klientu? Kamēr uzņēmuma vadība mundri ziņo, ka viss ir kārtībā, ekspertiem gan ir gluži citāds viedoklis. Pēc viņu domām, situācija jau sen vairs nav kontrolējama.

Kāpēc tad vispār vajadzētu Krieviju ar kaut ko aizstāt? Kur radies tik muļķīgs jautājums? Atbilde diemžēl ir ļoti smaga, taču arī nenovēršama, gluži kā vecums. Ja situācijā būtu vainojama politika, vienmēr varētu atrast veidu, kā ar to cīnīties. Problēma diemžēl ir meklējama ekonomikā – politika šeit ir vienīgi fons, kas varētu paātrināt vai palēnināt netīkamos notikumus.

Iemesls patiesībā ir pagalam vienkāršs: Krievija attīsta savas ostas, tāpēc kravas, kas līdz šim tika transportētas cauri Baltijas ostām, tagad tiks sūtītas jau cauri savējām. Tiesa gan, pagaidām Krievija savas ostas vēl tikai ceļ un cenšas sakārtot ar loģistiku saistītos jautājumus. Vienlaikus paātrinās eksporta tempi, tāpēc mūsu ostām, kuru loģistikas modelis ir izveidots jau sen, periodiski pārvadājamo kravu rādītāji pat pieaug.

"Patiesībā situācija nemaz nav tik caurredzama," – Sputnik korespondentam pastāstīja Transporta un sakaru institūta profesors Igors Kabaškins, viens no Latvijas zinīgākajiem speciālistiem transporta un sakaru jautājumos. "Atklāti pieejamie dati sniedz informāciju par pārvadātajām kravām, taču tajos nav minēts, kāds ir to saturs."

Eksperts atzina, ka dažādu valstu avoti, kur pieminēta šī statistika, nav pilnībā uzticami, jo tajos ir daudz pretrunu.

Kabaškins paskaidroja, ka pārvests konteiners pilnīgi noteikti ir dārgāks nekā tonna ogļu, taču viņam šobrīd trūkst izpratnes par to, cik tagad pelna Latvijas ostas un cik var pazaudēt, ja notiks izmaiņas kravu sadalē.

Ziema ir labākais Latvijas sabiedrotais

Attīstības vektors ir acīmredzams: Krievija audzē savu infrastruktūru. Politika ne vien ietekmēs ātrumu, kādā notiks šī attīstība – tā ietekmēs arī sekas. Mūsu ostām, tātad, arī dzelzceļam kā pieejas punktam, ir kāds trekns un neaizstājams pluss – Latvijas ostas neaizsalst.

"Aukstās ziemās mūsu ostu priekšrocība patiešām ir fakts, ka tās neizsalst. Krievijai tādu nav," – tā uzskata Kabaškins, "Pirmkārt, tie ir atvērtie ūdeņi, kam ir principiāla nozīme. Otrkārt, no gaisa temperatūras ir atkarīgas arī naftai piemītošās īpatnības."

Tālākajā sarunā eksperts paskaidroja, ka, aukstumam pārlieku pieņemoties spēkā, nafta sabiezē, tāpēc ostās tās pārliešana kravas kuģos kļūst apgrūtinoša.

Rīgas osta. Foto no arhīva
© Sputnik / Оксана Джадан

"Tieši šī iemesla dēļ Baltkrievija, kurai ir savas pārliešanas ostas, izmanto mūsu Ventspili. Diemžēl nākas atzīt, ka globālā sasilšana nāk par labu Krievijas, taču ne Latvijas ostām. Ja ziemā Krievijas ūdeņos ostas neaizveras un naftas produkti salā nesabiezē, tad mūsu ostas vairs nav viņiem saistošas," – savas domas izsaka Kabaškins.

Un tomēr, nevajadzētu par zemu novērtēt Latvijas ostas. Astoņus gadsimtus kravas no Krievijas pārvadātas no Latvijas ostām. Rīgas osta bija lielākā Livonijā, viena no lielākajām Polijas impērijā un iespaidīgākā osta Zviedrijas un Krievijas impērijā.

"Jā, un arī PSRS Rīga bija pati lielākā osta, bet otrā – Odesa. Šodien Krievijas attiecības ar Ukrainu ir daudz sarežģītākas nekā ar Latviju. Mēs visi redzējām, kā situāciju Turcijā izmainīja viena pati prezidenta atvainošanās vēstule," – eksperts atgādina.

Mums talkā nāks ārzemes

"Problēma ir tā, ka mūsu ostas sevi uzskata par neaizvietojamām," – savu viedokli par situāciju skaidro Kabaškins. "Jāņem vērā, ka Krievijas ostās infrastruktūra un tehniskās iekārtas ir daudz jaunākas, tātad, protams, arī labākas. Mēs esam mazliet priekšā Krievijai apkalpošanas ziņā, taču arī šajā jomā daudz ko var un vajag uzlabot. Piemēram, lietuviešus šis jautājums uztrauc jau sen, tāpēc pie viņiem serviss ir daudz labāks."

Un tomēr… Kravu pārvadāšana caur Krievijas ostām jau ir izlemts jautājums, un tas vairs nav noslēpums. Pirms dažiem gadiem Krievijas Transporta ministrija publicēja Jūru ostu infrastruktūras attīstības plānu līdz 2030. gadam.

Dokumentā melns uz balta rakstīts: 17,1 miljona tonnu vietā, kas 2011. gadā tika pārvadātas caur Baltijas valstīm un Ukrainu, Krievija mums ir ieplānojusi atstāt tikai 4,1 miljonus tonnu visiem, tātad apjomi samazināsies vismaz četras reizes.

Latvijas ostu un dzelzceļa pārvaldītājiem šobrīd veicams patiesi sarežģīts uzdevums – ir jāatrod veids, kas ļautu joprojām nezaudēt saikni ar Krieviju vai arī atrast, ar ko to aizstāt. Jau daudzus gadus dzirdam par dažādiem projektiem un šķietami mītiskiem pasūtītājiem, taču šie stāsti arvien vairāk atgādina pasakas.

Runājot gan par mūsu dzelzceļu, gan ostām, nedrīkstam aizmirst, ka tās būvētas PSRS laikā un PSRS vajadzību apmierināšanai, tātad, tajā galā nav citu alternatīvu sliedēm, kas aizsākas Latvijā. Tur ir Krievijas sliedes, pa kurām teorētiski var laist kravas arī no citām valstīm, kas robežojas ar Krieviju, taču tikai ar nosacījumu, ja Krievija ļaus to darīt.

Latvijā daudz tiek runāts par Ķīnu. Sāk, šī valsts ar savu stipro ekonomiku var aizstāt Krievijas kravas ar savējām.

Paskatīsimies kartē: kur ir Ķīna, kur — Krievija

Krievijai mūsu ostas ilgu laiku bija ļoti izdevīgs, un dažkārt pat vienīgais ceļš, bet Ķīnai mūsu ostas ir pārāk tālu un patiesībā nav pat sasniedzamas bez Krievijas dzelzceļa. Tas nozīmē, ka Latvijai joprojām jāsaglabā labas attiecības ar lielo kaimiņu.

Latvijas tranzīta sistēma kopumā ir atkarīga no attiecībām ar Krieviju.

Kādā no nesenajām intervijām uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" vadītājs Edvīns Bērziņš min, ka Latvijas dzelzceļu vismaz 80% noslogo Krievijas kravas, kas nāk caur mūsu ostām. Padomājiet, vai gan viegli būtu aizstāt šādu klientu?

Par to, ka Krievija mūs noslogos arvien mazāk, šaubu nav. Kāpēc gan maksāt Latvijai, ja šo darbu var veikt pašu kompānijas? Slodze uz Krievijas dzelzceļu tomēr neizpaliks, jo eksporta apmērus Krievija negrasās vis samazināt, bet gan palielināt. Tas nozīmē, ka dzelzceļš pašā Krievijā paliks tikpat noslogots.

Vai gan būs iespējams laist pa Krievijas sliedēm desmitiem tūkstošus tonnu lielas kravas no Ķīnas uz Latviju? Tas ir liels un sarežģīts jautājums. Lai kā arī būtu, Krievijas politiskais spiediens nesamazināsies, drīzāk pilnīgi pretēji.

Viena lieta ir samazināt savus pārvadājumus Latvijas ostās, ar to samazinot savu eksportu, bet pavisam kas cits – samazināt citu valstu eksportu.

Vai Latvijā būs Čainatauna?

Arī ar Ķīnas un Latvijas attiecībām viss nebūt nav tik skaidrs, uzskata profesors Kabaškins.

"Latvijai no Ķīnas ir vajadzīgas tikai preces, ko pārkraut savās ostās Krievijas preču vietā, kamēr Ķīna visupirms ir ieinteresēta investēt Latvijas ekonomikā," – eksperts skaidro.

"Izsakoties pavisam tieši, Ķīnai ir daudz naudas, par ko tā ir gatava būvēt Latvijas teritorijā savas ražotnes, ievest savus speciālistus un ražot Ķīnas produkciju Eiropas teritorijā. Šāda sadarbība starp Ķīnu un Austrumeiropu jau ir. Piemēram, Baltkrievijā, Minskā ķīnieši ceļ veselu ķīnpilsētu, kurā dažādi uzņēmumi ražo visdažādākās preces netālu no tirdzniecības vietām," – situāciju skaidro Kabaškins.

Vai šāda pilsēta ir iespējama arī Latvijā?

No vienas puses, pamestu zemes gabalu pie mums tagad ir daudz un mūsdienīga ražošana valstij ir nepieciešama kā gaiss, bet no otras – ksenofobija mūsu valstī ir ļoti izplatīta parādība, ko nereti atbalsta arī valsts. Ķīnofobija latviešiem piemīt tikpat lielā mērā kā arabofobija un noteikti ir spēcīgāka par rusofobiju. Tieši tāpēc vēl pastāv jautājums, vai ķīnieši maz vēlēsies doties šurp uz mūsu "viesmīlīgo" valsti. Tāpat neatbildēts paliek arī pats galvenais jautājums – kas aizvietos Krievijas eksportu un vai tas vispār ir iespējams?

Pēc temata

Krievijas sankciju dēļ ledlauzis Tallinas ostā nes milzu zaudējumus
Lietuvas ostas ir vienīgās Baltijā ar augošu kravu apgrozījumu
Mūsu ostā ieradās brīnišķīgs kaimiņš
Latvija pauž rūpes par Krievijas naftas tranzīta aizstāšanas iespējām

Galvenie temati