Igaunijas ārlietu ministrs: par tranzīta mazināšanos vainojama tikai Krievija

Igaunijas jaunais ārlietu ministrs Jirgens Ligi uzskata, ka atbildība par preču apgrozījuma samazināšanos Igaunijas un Krievijas starpā ir jāuzņemas tikai Krievijai.

RĪGA, 17. septembris — Sputnik. Ilgstošā tranzīta apjomu krišanās starp Igauniju un Krieviju nav saistīta ar Igaunijas darbību — tas ir pašas Krievijas lēmums, jo Krievija vēlas virzīt tranzīta plūsmas caur iekšējo infrastruktūru, uzskata Igaunijas jaunais ārlietu ministrs Jirgens Ligi.

Погрузочный терминал Рижского свободного порта - Sputnik Latvija
Latvija pauž rūpes par Krievijas naftas tranzīta aizstāšanas iespējām

"Igaunija savās rokās netur ne atslēgu attiecībām ar Krieviju, ne arī tranzīta biznesa atslēgu. Paši savu atslēgu mēs jau esam pagriezuši, durvis ir vaļā. Divas citas atslēgas ir Krievijas ekonomiskās intereses, kur ilgu laiku tiek ieguldītas investīcijas, kā arī politiskās intereses, kas patiesībā nav atkarīgas no Igaunijas," — piektdien Ligi rakstīja sociālajos tīklos.

Politiķis atgādināja, ka valstis visas bijušās Padomju Savienības teritorijā, kuras centušās nopelnīt uz tranzīta rēķina ar politisku piekāpšanos un kukuļu palīdzību, ir nokļuvušas zaudētājos. "Man žēl to, kuri Igaunijā cietuši viduvēju attiecību dēļ ar Krieviju, taču — atkārtošu vēlreiz — tā nebija Igaunijas izvēle," — apliecināja Ligi.

Gadu no gada preču apgrozījums starp Igauniju un Krieviju krītas, vēsta RIA Novosti. Pēc notikumiem Krimā un Ukrainas austrumos Eiropas Savienība un Krievija ieviesa ierobežojošos pasākumus, kas vēl vairāk paātrināja kritumu. Krievijas naftas produktu tranzīts cauri Igaunijai tika pārtraukts jau 2016. gada pavasarī. Kompānijas "Transņeftj" vadītājs Nikolajs Tokarevs iepriekš paziņoja, ka kompānija plāno līdz 2018. gadam pilnībā pārtraukt eksportējamo preču piegādi caur Baltijas valstu ostām un virzīs kravu plūsmu caur Krievijas ostām, kur vērojams jaudas proficīts.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала