23:00 10 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1276
  • RUB80.2104
Latvijā
Saņemt īso saiti
76

Pēc Varšavas samita Kanādas žurnālisti skaidro, kāpēc Trudo valdība sūta karaspēku uz Latviju, vai tas beigsies ar karu, un kas saista Latviju un Kanādu, izņemot hokeju.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Kanādas prese mēģina saprast, kāpēc valdība sūta armiju uz Latviju, kādas šim risinājumam  būs sekas un kāda ir saikne starp Latviju un Kanādu.

The Huffington Post Canada atgādina, ka Kanādas liberālā partija pie varas nokļuva 2015. gadā, cita starpā arī tāpēc, ka solīja aktīvāk piedalīties miera uzturēšanas procesā. Tāpēc daudziem radies iespaids, ka partijas līderis, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo ne īpaši steidzās nosūtīt karaspēku uz Latviju. Vācija, Lielbritānija un ASV jau pirms vairākām nedēļām paziņoja, ka bataljoni tiks izvietoti Lietuvā, Igaunijā un Polijā, bet Kanāda klusēja, kamēr ASV prezidents Baraks Obama un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs publiski nelūdza Kanādas valdības atbalstu.

Tomēr NATO Varšavas samita laikā Trudo paziņoja, ka Kanāda labprāt palīdzēs aliansei. Turklāt viņš pats izteica atbalstu bataljonu dislokācijai pie Krievijas robežas. Viņš uzsvēra, ka Krievijai ir jāsaskata šis NATO dalībvalstu signāls. Turklāt, atgādina The Huffington Post Canada, pagājušajā gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā Trudo solīja atjaunot Kanādas attiecības ar Krieviju.

Kanāda nosūtīs uz Latviju 450 karavīrus, kuri veidos bataljona kodolu (pārējie 550 karavīri ieradīsies no citām NATO valstīm), apkalpos "Halifaksa" klases karakuģi Baltijas jūrā, un laiku pa laikam nosūtīs uz valsti iznīcinātājus CF-18.

CBC Canada atzīst, ka NATO vienlaikus izmanto aukstā kara laiku leksiku un noliedz, ka notiek jaunais aukstais karš. NATO sūta uz Baltiju bataljonus, tomēr bez konkrētiem mērķiem. Tas ir nopietni, taču ne pārāk — neuztraucieties. Tā ir apturēšanas politika, taču jauna un mūsdienīga.

Tādā garā arī notika tikšanās ar žurnālistiem. Četri bataljoni – tas ir iespaidīgi, bet ne tik iespaidīgi, lai Krievija varētu to uzskatīt par draudu. (Tā ir – NATO izvieto Austrumeiropā  4 tūkstošus cilvēku, bet Krievija līdz gada beigām, iespējams dislocēs vairāk nekā 20 tūkstošus karavīru pie savām rietumu robežām). Vai var uzskatīt šos spēkus par "guļošo policistu" Krievijas ceļā, ja tā vēlēsies  iekarot Baltiju? Labāk nosauksim tos par "lamatām".

Īpaši satrauc fakts, ka neviens nerunā par to, kā dēļ aukstais karš nekļuva par "karsto"– par kodolieročiem. Tikai Lielbritānija ir gatava šīm sarunām – 18.jūlijā parlamentā tiks lemts par valsts zemūdeņu modernizāciju.  Ko par to domā, piemēram, Kanāda, nevienam pagaidām nav zināms. Turklāt Kārnegija fonda izplatītajā paziņojumā tiek apgalvots, ka konflikts Baltijas reģionā var novest pie kodolieroču pielietošanas. Citiem vārdiem sakot, ja NATO izvietos Baltijas reģionā "lamatas", agri vai vēlu kāds tajās ieskries.

CTVNews Canada nosauc visu, kas saista Kanādu un Latviju. Kanāda viena no pirmajām atzinua Latvijas neatkarību 1991. gadā un viena no pirmajām ratificēja Latvijas iestāšanos NATO 2004.gadā. Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šajā valstī nodzīvoja valstī vairāk nekā četrdesmit gadus, bet Latvijas diasporā Kanādā ir 28 tūkstoši cilvēku. Aviokompānija AirBaltic pasūtīja Kanādas aviorūpnīcā Bombardier pasūtīja 20 lidmašīnas CS300, kas ieradīsies Latvijā šogad. Un, visbeidzot, Latvijas un Kanādas hokeja izlases 2014.gadā satikās Olimpisko spēļu laikā Sočos. Kanādieši uzvarēja ar rezultātu 2:1.

Pēc temata

Moldova lūdz NATO palīdzību Krievijas karaspēka izvešanai no Piedņestras
Krievijas ĀM informē par Krievijas un NATO Padomes dienas kārtību
Kā Krievija atbildēs uz NATO bataljoniem
Muļķības kalngali. Ko Igaunijā dara NATO kalnu strēlnieki

Galvenie temati