09:10 19 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Latvijas pase. Foto no arhīva

Aizliegtie vārdi

© Foto: lrvk.gov
Latvijā
Saņemt īso saiti
563

Varasvīri nevēlas uzklausīt cilvēkus ar nelatviskiem vārdiem.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik, Vadims Koroļovs. Likumprojekts par vārda un tautības maiņu, ko valdība plāno apstiprināt aptuveni 1. septembrī, atņems neatkarīgajā Latvijā dzimušajiem nelatviešiem jebkādas tiesības saukties viņu tautai ierastos vārdos.

Es nevēlos atteikties no savas kultūras

Nacionālistu partijas kontrolē esošajā Tieslietu ministrijā izstrādātais likumprojekts par vārda un tautības maiņu tiks izskatīts līdz rudens sākumam. Tajā noteikti personas vārda izmaiņu atteikuma iemesli. Pēc likumprojekta autoru domām, tas apdraud  gan latviešu valodas normas, gan demokrātiju.

"Vārda un uzvārda izvēles kritēriji līdz šim nav atrunāti. Līdz ar to pastāvēja iespēja, ka persona izraudzīsies vārdu, kas neatbilst latviešu tradīcijām (iesauka, pseidonīms vai vienkārši skaņu kopa). Šāds neoloģismu lietojums var tieši apdraudēt latviešu valodas funkcionēšanu vienotas sistēmas kontekstā," – Sputnik informēja Tieslietu ministrijas pārstāve Ksenija Vītola.

Savukārt Tieslietu ministrijas preses sekretārs Andris Vitenburgs paskaidroja portālam ves.lv, ka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumam ir jāatvieglo dzīve tiem, kas paši labprātīgi vēlas mainīt nacionalitāti un kļūt par latvieti (nesen Saeima šādu iespēju dāvāja) un mainīt vārdu vai uzvārdu.
Tas ir, ja, piemēram, kāds cilvēks vārdā "Mugabe" vai "Gunnlaugsson" atradīs senčos latviešu saknes vai vēlēsies mainīt tautību, šāda iespēja viņam tiks sniegta bez kavēšanās, tāpat kā iespēja turpmāk rakstīt savu uzvārdu kā "Mugabis" vai "Gunlaugsons". Taču ne Latvijā dzīvojošais pilsonis Ivanovs, ne arī viņa bērni un mazbērni vairs nekad neatgūs savu krievu valodā ierasto uzvārdu "Ivanov".

"Grūti teikt, kāpēc šie grozījumi parādījušies tieši tagad. Vakar juristi apgalvoja, ka nekā briesmīga tur neesot, tāds likums jau darbojoties, bet šis vienkārši esot jauns likums. Tad jājautā: ja jau nekā briesmīga nav, kāpēc vajadzīgs jauns likums? Man atbildēja: tur esot virkne nebūtisku papildinājumu. Tad kāpēc nevarētu izdarīt grozījumus, kāpēc jāraksta jauns?" – savu sašutumu pauda Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, tiesībsargājošās organizācijas "Atdodiet mūsu vārdus!" vadītājs.

"Tur ir vairākas dīvainas un interesantas frāzes, kam nav ne vien precīza, bet pat aptuvena skaidrojuma. Piemēram, jaunajiem vārdiem ir jāatbilst latviešu vārdu tradīcijām. Kas tās par tradīcijām un kas tie tādi – latviešu vārdi? Tas ir gluži kā likumprojekts par nelojalitāti. Kas tas ir? Visos jautājumos piekrist nacionālistiem, nekritizēt, nesūdzēties, vai nekāpt uz barikādēm, vai atteikties no savas kultūras?" – deputāts bija neizpratnē.

Pats Ruslans Pankratovs nesen zaudēja lietā Strasbūras cilvēktiesību tiesā, kas tika uzsākta jau 2004. gadā – viņš centās atgūt vārdu un uzvārdu bez galotnēm "-s". Tagad pēc jaunā likuma pieņemšanas viņam vairs nebūs iespējas apstrīdēt šo lēmumu.

"Ministru kabineta noteikumi pauž, ka dubulti līdzskaņi vārdos ir aizliegti. Tiesā mums izdevās atkarot dubultu līdzskaņu rakstību vārdos Anna un Žanna. Taču Savvu un Otto aizstāvēt neizdevās. Vecāki ir spiesti dzimšanas apliecībās rakstīt "Sava" un "Oto", lai gan "Deniss" un "Boriss" tiek rakstīti ar diviem "s" galā. Vaicāju: kā tad tā, ja dubultus līdzskaņus vārdos lietot aizliegts. Man atbild: aizliegts rakstīt vārda vidū, galā – var," – stāstīja Ruslans Pankratovs.

Šodien vārdu oriģinālajā formā, bez burta "s" galā var ierakstīt pases trešajā lappusē, turklāt tikai gadījumā, ja jums ir padomju laikos izdota dzimšanas apliecība, un nodot pareizo uzvārdu bērniem mantojumā vairs neizdosies – to aizliedz dažnedažādi normatīvie akti.

"Piemēram, jūsu izkropļotais vārds "Vadims" ar galotni "-s" saskaņā ar likumprojektu kļūs par oriģinālu latviešu vārdu, un to nebūs iespējams nomainīt pret oriģinālo vārdu. Jūsu vārds Vadims tiks uzskatīts par latviešu vārdu, tātad jūs vairs neko nevarēsiet pieprasīt," – piebilda Pankratovs.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir gadījušies dažādi precedenti cīņā par tiesībām nēsāt vārdu, kas saņemts bērnībā vai pēc laulībām ar ārvalstnieku. Lielu traci sacēla Leonīda Raihmana vēlme saglabāt savu uzvārdu – viņš nevēlējās saukties "Leonīds Raihmanis". Ar savu sūdzību viņš aizgāja līdz ANO cilvēktiesību komitejai un izcīnīja uzvaru. 2010. gada beigās komiteja pieņēma lēmumu, ka Latvija ir pārkāpusi pilsoņa Leonīda Raihmana tiesības, kas norādītas Starptautiskā pilsonisko un politisko tiesību pakta 17. pantā. ANO komiteja pieprasīja mainīt prasītāja vārdu un uzvārdu un vietējo likumdošanu, taču Latvija ignorēja lēmumu, uzskatot, ka tā ir rekomendācija, kam var pievērst uzmanību, taču var arī neievērot.

Līdzīgā situācijā nonāca sieviete, kas apprecējās ar vācieti ar uzvārdu Mentzen. Latvijas pasē viņa tika ierakstīta kā Juta Mencena (skanējums līdzinās vārdam "menca"). Arī viņa centās izcīnīt tiesības rakstīt uzvārdu pareizi, tiesājās vairākus gadus, taču nekādu rezultatu nepanāca.

"Šī lieta tika zaudēta advokātes, Augstākās tiesas bijušās tiesneses vainas dēļ – viņa iesniegumā uzrakstīja, ka pārkāptas tiesības, taču neprecizēja, kādā veidā un kas tās pārkāpis. Eiropas Cilvēktiesību tiesai nav jācenšas uzminēt, kas ir domāts. Ja tā nav uz papīra, tātad nav vispār. Vienkāršs jautājums: kādas tieši tiesības ir pārkāptas. Jūs varat izbraukt uz ārvalstīm, varat iegādāties nekustamo īpašumu? Tātad viss ir kārtībā," – šo gadījumu atcerējās Ruslans Pankratovs.

Par to, ka Tieslietu ministrijas dzīlēs dzimis šāds likumprojekts, ļoti pārsteigts bija arī Latvijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks EPPA loceklis Boriss Cilēvičs. Viņš uzskata, ka runa ir par ieilgušu problēmu, jo pašreizējās likumdošanas ietvaros nav iespējams aizliegt dot bērniem no latviešu valodas viedokļa nelabskanīgus vārdus.

"Liegums izmantot nelatviskus vārdus ir ļoti dīvains. Tas absolūti neatbilst Eiropas cilvēktiesību konvencijai. Man šķiet, šis projekts Saeimā nenokļūs. Neizslēdzu, ka Tieslietu ministrija šo likumprojektu izstrādājusi pašreklāmas apsvērumu dēļ. Mums ir pietiekami daudz juristu, kuri saprot: tiesības uz vārdu aizstāv Eiropas cilvēktiesību konvencijas 8. pants," – paskaidroja deputāts.

Boriss Cilēvičs atzina, ka jautājums par personvārdu pārveidošanu mazākumtautību valodās ir ļoti sarežģīts un saistīts ar transliterācijas grūtībām. Atšķirībā no ANO Cilvēktiesību komitejas, Strasbūras tiesa šādās lietās ir konservatīvi noskaņota. Taču arī latvieši piešķir bērniem slāvu un angļu vārdus, un likumprojekts varētu pārkāpt arī titulētās nācijas tiesības, tāpēc līdz rudenim viss varot mainīties.

Sputnik lūdza rakstnieku Hermani Sadulajevu un filologu Mariju Mušinsku komentēt Tieslietu ministrijas iniciatīvu.

Hermanis Sadulajevs: latviešu valodu nekas neapdraud

"Ko jums šajā jautājumā var teikt cilvēks, kuru sauc Hermanis Umaralijevičs Sadulajevs? – brīnījās čečenu tautības rakstnieks. – Hermanis nav ne čečeniem, ne arī krieviem raksturīgs vārds. Mūsu ciemā bija papilnam Artūru, Eduardu un Albertu. Čečeniem patiešām ir paradums pārņemt ne tikai draudzīgu tautu, bet arī ienaidnieku vārdus. Nekā briesmīga nav, mazās tautas valoda tādēļ nemaz nav cietusi."

Pēc Sadulajeva domām, vārdu migrācija ir normāla parādība, un latviešu valodu nekas neapdraud.

"Tā ir skaidri saskatāma diskriminācija, — savu pārliecību pauda rakstnieks. – Un cilvēktiesību parkāpums. Ja valsts ir tik maza un lepna, ka tai var kaitēt itin viss, ka ikviens šķaudiens to var novest kapā, valstij ir jānodarbojas ar fizkultūru, jāēd vitamīni un jādraudzējas ar kaimiņiem – gan tiem, kas dzīvo aiz sētas rietumpusē, gan tiem, kas austrumos. Galu galā vienmēr uzvar draudzība."

Marija Mušinska: burts "-s" – spiediena elements

"Kad vārds nokļūst citas valodas vidē, tas tiek locīts atbilstoši valodas paradigmai, kurā šis vards dzīvo, — mums pastāstīja Krievu valodas institūta zinātniskā līdzstrādniece, filoloģijas zinātņu kandidāte Marija Mušinska. – Ja pasē ierakstīts, piemēram, vārds "Andrejs" ar latviešu valodā pieņemto galotni nominatīvā, tas ir  viņu iekšējais noteikums.

Latvijas pilsoņa pase. Foto no arhīva
© Sputnik / AlexTikhomirov
"Viņa piebilda, ka pavisam nesen ārzemju pasēs vārdi rakstīti nevis brīvi izvēlētā formā, bet saskaņā ar universālajiem noteikumiem, kuru pamatā tika izmantota franču valodas ortogrāfija.

"Mēs par to nebijām sašutuši. Tās bija pēdas, ko atstāja laikmets, kurā par starptautisko diplomātijas valodu tika uzskatīta franču valoda. Tagad tā drīzāk ir angļu valoda. Franču valoda savu stāvokli ir zaudējusi," — piebilda filoloģe.

Pēc zinātnieces domām, stāstā par vārdiem manāms politiskā spiediena elements un latviešu valodas – valsts valodas unikalitātes demonstrācija. Likumprojekts aizvaino cilvēkus, kuri ap sevi vēlas saglabāt savu nacionālo vidi.

Tadžikistānas pēdās

Latvijas Tieslietu ministrijas iniciatīva jautājumā par krievu vārdu aizliegšanu nav pirmā bijušās PSRS teritorijā. Piemēram, 2010. gadā Ukrainas politiķe Irina Fariona vienā no Ļvovas bērnudārziem ieteica bērniem ar "moskaļu" vārdiem braukt prom no Ukrainas.

Savukārt Tadžikistānas valdība šī gada aprīlī oficiāli aizliedza reģistrēt uzvārdus ar krievu valodā pieņemtajām galotnēm un atteicās no tēvvārdiem. Pieļaujamo vārdu saraksts publicēts nacionālajā reģistrā.

Lietuvā valdība regulāri noraida ierosinājumus ļaut poļu mazākumtautībai reģistrēt personu apliecinošos dokumentus poļu valodā, kā iemeslu norādot latīņu alfabēta burtus, kas tiek izmantoti poļu valodā, taču lietuviešu valodā to nav.

Šodien atļauts izmantot lietuviešu alfabētā neesošos burtus, lai ierakstītu vārdu un uzvārdu pases papildu lappusēs, taču uz galveno lappusi likumprojekts neattiecas. Diemžēl šis lēmums nepalīdz atrisināt problēmu, jo prioritāte un juridisks spēks ir piešķirts tikai pirmajai lappusei.

Lietuviešu poļi ir viena no lielākajām etniskajām minoritātēm Lietuvā. Valstī dzīvo vairāk nekā 200 tūkstoši poļu, un 80% no viņiem (saskaņā ar 2001. gadā apkopotajiem datiem) poļu valoda ir dzimtā.

Tiesa, dažkārt pilsoņiem izdodas uzvarēt sistēmu. Gada sākumā Lietuvas pilsone panāca to, ka laulības apliecībā viņas uzvārds tiks ierakstīts ar burtu "w", kura lietuviešu alfabētā nav.

Lietuvā spēkā esošie tiesiskie akti paredz, ka Lietuvas pilsoņu dokumentos vārds un uzvārds tiek rakstīti lietuviešu burtiem, taču alfabētā nav tādu burtu kā "w", "q" un "x".

Tomēr februāra beigās tiesa pieņēma lēmumu Migles Vantens lietā, un martā laulības apliecībā tika ierakstīts uzvārds Wantens.

Lietuvietes uzvārda rakstībai lietuviešu alfabētā neesošie burti ierakstam laulības apliecībā tiek izmantoti jau otro reizi. Pirmo reizi tas notika pagājušā gada jūlijā, kad Lietuvas pilsones uzvārds laulības apliecībā saskaņā ar tiesas lēmumu tika nomainīts no Pauvels pret Pauwels. Pašlaik viņa mēģina tiesā panākt, lai viņas uzvārds tāpat tiktu ierakstīts arī pasē.

Jāpiebilst, ka Viļņas apgabala tiesa sāk izskatīt Lietuvas pilsones Malgožatas Runēvičas-Vardinas lūgumu, kura vēlas viņas dēla dzimšanas apliecībā ierakstīt dēla uzvārdu ar burtu "w".

Pēc temata

Jau rudenī Latvijā tiks aizliegti krievu vārdi
Terminu kontrrevolūcija: vārdi "barista" un "merenga" pasludināti ārpus likuma
Krievijas ĀM: aizliedzot krievvalodīgos medijus, Latvija ignorē vārda brīvību
Pilsonība nepilsoņiem: "nulles varianta" nebūs

Galvenie temati