08:32 15 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1813
  • RUB86.5850
Latvijā
Saņemt īso saiti
29

Neskatoties uz pozitīvo tendenci, pelēko algu un ienākumu apjoms Latvijā joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Ēnu ekonomika pērn samazinājusies, turklāt vairāk nekā cerēts – vairāk nekā par 1%, aģentūra LETA citēja informāciju, ko  Latvijas Radio sniedza ekonomists Arnis Sauka.

Taču eksperts pavēstija, ka, neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmēju vidū veiktais pētījums apliecina: par lielāko problēmu Latvijas ekonomikā viņi uzskata nodokļu nestabilitāti un neprognozējamību.

2014. gadā, saskaņā ar Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) pētījumu, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā bija gandrīz divreiz lielāks nekā kaimiņvalstīs. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā sastādīja 23,5% IKP. Salīdzinot ar 2013. gadu, tas ir samazinājies tikai par 0,3%.

Lietuvā un Igaunijā 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars svārstījās 12,5 —13,2% robežās no IKP un ir samazinājies aptuveni par 2,5 —2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.

Lielāko īpatsvaru Latvijas ēnu ekonomikas kopējā struktūrā 2014. gadā veidoja nedeklarētie uzņēmēju ienākumi un aplokšņu algas.

Saskaņā ar kompānijas WorkingDay Latvia pētījumu, 2015. gadā 6% aptaujāto apgalvoja, ka saņem pelēkās vai melnās algas.

Līderi ēnu ekonomikā

Valsts vadītājs Raimonds Vējonis ir norādījis, ka nodokļu nemaksāšana ir Latvijas galvenā problēma un pelēkās algas nekādā gadījumā nav dzīves norma. Viņš piezīmēja, ka Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir mazākais Baltijas valstīs.

"Man ir kauns, ka Igaunijā budžets ir lielāks par desmit miljardiem eiro, bet mums — it kā lielākai valstij ar lielāku ekonomiku, ir pāri septiņiem miljardiem," — sacīja Vējonis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar FM vadītāju Danu Reiznieci-Ozolu, aicināja efektīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ekonomikas izaugsmes rādītāji pirmajā ceturksnī ir nepietiekami, jāpalielina valsts budžeta ieņēmumi, norādīja prezidents.

Vējonis uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi pārņemt ekonomiski attīstīto valstu pieredzi stabilas nodokļu vides veidošanā. Savukārt Reizniece-Ozola informēja, ka nākamgad būtiskas izmaiņas nodokļu politikā nav gaidāmas.

Martā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību darba devējiem, kuri maksā grāmatvedības dokumentos nenorādītu algu. Uzņēmējam, kurš izmaksā "pelēkās algas" lielā apmērā, tagad draud brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Par liela apmēra summu tiek uzskatīta naudas summa, kas pārsniedz desmit minimālās algas.

Pēc temata

Pelēkā alga – maza pensija: kā dzīvot bez uzkrājumiem
Par algu konvertā tagad var nonākt aiz restēm

Galvenie temati