18:28 13 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1329
  • RUB80.1470
Latvijā
Saņemt īso saiti
Uzturēšanās atļaujas Latvijā (8)
150

Imigrācijas likuma grozījumi ir atbiedējuši Ķīnas pilsoņus – uzturēšanās atļaujas viņiem vairs nav pa kabatai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Pēc Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanas, kas noteica ievērojami lielāku investīciju apmēru termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, to pieprasījums ir krities, intervijā televīzijas kanālam LNT pavēstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) direktora vietniece Maira Roze.

Nepilnu divu gadu laikā, kas pagājuši kopš grozījumu stāšanas spēkā, Latvijā pret nekustamā īpašuma pirkumu pieprasītas tikai 250 uzturēšanās atļaujas. Galvenokārt tās pieprasa Krievijas pilsoņi, vēstīja aģentūra LETA. Agrāk par iespēju dzīvot Latvijā aktīvi interesējās arī ķīnieši, taču kopš investīciju summas pieauguma interese ir zudusi, stāstīja PMLP pārstāve.

Maira Roze informēja, ka pārvaldē jūtama interese par termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu – to izrāda ārvalstnieki, kuri noformējuši dokumentus pirms pieciem gadiem. Tomēr pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir saņēmuši tikai 13 cilvēki. Iemesls ir vienkāršs – šajā gadījumā prasības ir daudz stingrākas. Piemēram, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai pēc pieciem Latvijā pavadītajiem gadiem ir jāapstiprina minimālais valodas zināšanu līmenis.

Neskatoties uz to, ka aprīļa beigās Saeima apstiprināja Imigrācijas likuma grozījumus trešajā lasījumā, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pieņēma lēmumu tos neizsludināt un nosūtīja Saeimai pilnveidošanai. Viņs informēja, ka Saeimā tika steidzami nodoti līdz galam neizstrādāti priekšlikumi, kuri rada pretrunas ne tikai likuma tekstā, bet arī apdraud likuma piemērošanu.

Prezidents paskaidroja, ka pilnveidošana nepieciešama vismaz septiņām normām. Piemēram, likumā nav noteikta budžeta programma, kurai tiek pārskaitīti ārvalstnieku apmaksātie 5000 eiro par atkārtotu uzturēšanās atļaujas pieprasījumu, nav paredzētas Ministru kabineta tiesības apturēt atkārtotas uzturēšanās atļaujas izsniegšanu valsts ekonomiskās attīstības vai drošības interesēs.

Pirms prezidenta lēmuma nosūtīt Imigrācijas likuma grozījumus atkārtotai izskatīšanai pie viņa vērsās arī "jaunie Latvijas iedzīvotāji" – viņus šokēja Latvijas varasvīru lēmums ik pēc pieciem gadiem iekasēt no viņiem 5 tūkstošus eiro, jo sākotnēji termiņuzturēšanās atļauju īpašnieki saņēma informāciju par to, ka nekāda papildu maksa pēc nekustamā īpašuma iegādes vairs netiks iekasēta.

Politiķu domas šajā jautājumā dalās. Piemēram, "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka ierosinājums iekasēt 5000 eiro tika iesniegts tikai pirms grozījumu trešā lasījuma un neatbilst tiesiskās pārmantojamības principam. Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka konceptuālu ierosinājumu iesniegšana pirms likumprojekta trešā lasījuma nav pieņemama. Viņš nav arī pārliecināts par to, ka šādas summas iekasēšana būtu nepieciešama.

Toties Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka nodeva 5 tūkstošu eiro apmērā ir vajadzīga.

Tagad liela nozīme būs prezidenta uzstājībai. Tiesa, viņš vēl nav paudis savu viedokli par papildu nodevas iekasēšanu.

Temats:
Uzturēšanās atļaujas Latvijā (8)

Pēc temata

Uzturēšanās atļaujas Latvijā izsniedz retāk un biežāk atņem
Kas notiks ar uzturēšanās atļaujām Latvijā
Imigrācijas likuma nesekmīgie grozījumi

Galvenie temati