RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Ceturtdien Saeimā noslēdzās pusotru gadu ilgais darbs ar Imigrācijas likumu, ziņo Saeimas portāls.
Kopš šī brīža uzturēšanās atļauju iespaidu uz nacionālo drošību un valsts ekonomisko attīstību vērtēs Ministru kabinets. MK ziņā būs arī noteikumi par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Kritēriji ir sekojoši: trešo valstu pilsoņu daudzums un koncentrācija noteiktā valsts teritorijā, viņu ietekme uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību.
Investoriem nāksies pavērt maciņus
Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežojumi attieksies arī uz ārvalstu investoriem, kuri iegulda līdzekļus kompāniju pamatkapitālā, attīsta savus uzņēmumus un dibina jaunus. Pati ieguldījumu summa ir pieaugusi no 35 000 līdz 50 000 eiro uzņēmumā, kurā strādā ne vairāk kā 50 darbinieki un kura gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Tādām kompānijām nodoklis valsts un pašvaldību budžetā vidēji nebūs mazāks par 3300 eiro mēnesī.
Jaunie likuma grozījumi nosaka, ka, ieguldot līdzekļus viena uzņēmuma pamatkapitālā, turpmāk uzturēšanās atļauja tiks izsniegta ne vairāk kā 10 ārvalstniekiem, un katram no viņiem nāksies samaksāt valsts budžetā 10 tūkstošus eiro. Līdz šim šādu atļauju izsniedza ne vairāk kā trīs ārzemniekiem.
Pie tam no 150 tūkstošiem eiro uz 100 tūkstošiem eiro samazināts ieguldījums uzņēmumu pamatkapitālā, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kura gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Uzturēšanās atļauja ārzemniekam būs spēkā, ja uzņēmums nodokļos nomaksās vismaz 100 tūkstošus eiro. Savukārt par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš uzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts un pašvaldību budžetos iemaksātie nodokļi vidēji mēnesī sastādīs vismaz 8300 eiro.
Noteikts arī ieguldījums 100 000 eiro apmērā uzņēmuma pamatkapitālā, kurš līdz ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem kopā nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku, un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Uzturēšanās atļauju saņemšanai pēc visiem ieguldījumiem uzņēmumos ir jānomaksā 10 000 eiro valsts budžetā.
Pie tam deputāti nolēma, ka ārvalstnieka vēršanās pēc uzturēšanās atļaujas pagarināšanas maksās 5 000 eiro
Ņemiet vairāk, ņemiet divus
Grozījumi nosaka, ka ārzemnieks var saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties divus nekustamos īpašumus aiz Rīgas, Rīgas rajona un Jūrmalas robežām. Atgādināsim, ka agrāk likumā bija paredzēts tikai viens nekustamais īpašums. Mājokļa kopējā vērtība nedrīkst būt mazāka par 250 000 eiro.
Pie tam objekta kadastra vērtība pirkuma brīdī nevar būt mazāka par 80 000 eiro. Ja divi nekustamie īpašumi tiek pirkti ārpus Rīgas, Rīgas rajona un Jūrmalas, katra objekta kadastra vērtība nevar būt zemāka par 40 000 eiro. Ja tā būs zemāka, iegādājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtībai ir jāsastāda vismaz 250 000 eiro. Iegādājoties divus objektus, katra īpašuma tirgus vērtība nevar būt zemāka par 125 000 eiro. Tirgus vērtība tiek apstiprināta ar sertificēta vērtētāja slēdzienu.
Pretendents zem mikroskopa
Imigrācijas likumā iekļauta arī norma, kas ļaus izmantot Aizsardzības ministrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta sniegto informāciju, pieņemot lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Piemēram, iespējams palūgt dienestu sagatavot izziņu par to, vai norādītais ārzemnieks rada apdraudējumu valsts drošībai.
Jāņem vērā, ka uzturēšanās atļauja potenciālajam pretendentam izmaksās ļoti dārgi, taču to pazaudēt varēs pat par nodokļu parādu 150 eiro apmērā.
Šie grozījumi tika pieņemti vakar un stāsies spēkā 2016. gada 1. jūlijā.
