21:17 01 Marts 2021
Tiešraide
  • USD1.2053
  • RUB89.3155
Latvijā
Saņemt īso saiti
64

Ceturtdien Saeimā otrajā, galīgajā lasījumā tika pieņemti skandalozie Krimināllikuma grozījumi, kas, pēc varasvīru domām, ļaus Latvijai izcīnīt uzvaras hibrīdkaros.

RĪGA, 22. aprīlis  – Sputnik. Saeimas deputāti ir izdarījuši grozījumus Krimināllikumā, kas nosaka jaunus sodus par darbībām, kas vērstas pret Latvijas valsti, vēstīts Saeimas vietnē. Tiesa, deputātiem nācās precizēt vairākas jaunās normas, ko īpaši asi kritizēja tiesībsargājošās organizācijas, mediji un Latvijas iedzīvotāji.

Atrast spiegu

Apstrīdētie grozījumi attiecas uz spiegošanu. Šie panti visvairāk uztrauca žurnālistus, jo dāvāja specdienestiem unikālu iespēju turēt ilksīs visus "ceturtās varas" pārstāvjus. Agrāk grozījumos iekļautais pants noteica, ka par nelikumīgu piekļuvi valsts noslēpumiem, ja tas nav noticis spiegošanas nolūkos, iespējama brīvības atņemšana uz laiku līdz pat trim gadiem. Deputāti piekrita izslēgt šo normu, taču tikai uz divām nedēļām – līdz tiks noskaidrots Eiropas Cilvēktiesību tiesas viedoklis šajā jautājumā.

Tomēr cietumsodi par spiegošanu būs pamatīgi. Krimināllikuma jaunajā redakcijā par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, vai ja to izdarījusi organizēta grupa, — brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 15 gadiem.

Skandalozo grozījumu pirmā redakcija bija pretrunā Latvijas Satversmei, tāpēc pretspiegu likuma un valsts pamatlikuma traktējumi atšķīrās. Līdz otrajam balsojumam deputāti visu izlaboja, un tagad, pēc viņu domām, grozījumi atbilst starptautiskajām normām.

Trijatā nepulcēties

Arī par citu Krimināllikuma pantu pārkāpumiem var itin vienkārši nopelnīt cietumsodu. Ja specdienesti uzzinās, ka vienuviet sapulcējušās vairāk nekā divas personas ar mērķi gāzt Latvijas neatkarību, sašķobīt valsts suverenitāti, terotoriālo vienotību, valsts iekārtu vai pārkāpt Satversmi, iespējams nokļūt cietumā pat uz pieciem gadiem. Protams, varbūt izdosies tikt vaļā ar vieglāku sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbiem vai naudas sodu un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Tāds pats sods paredzēts arī par publiskiem aicinājumiem vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu. Un, protams, arī gadījumā, ja šādu darbību galamērķis ir palīdzība ārvalstij vai ārvalstu organizācijai.

Toties neizpaužamu ziņu vākšana un nodošana ārvalstu organizācijai vai vidutājiem, kuri šīs ziņas vēlāk nodos naidniekiem, tiks sodīta bargāk – ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Cilvēks, kas vāks slepenas ziņas, varēs pavadīt cietumā pat 20 gadus.

Vienīgais izņēmums, par kuru deputāti tomēr nobalsoja, ir pārejas noteikumi – jaunievedumi neattiecas uz cilvēkiem, kuri visas šīs darbīas veikuši pirms pretspiegu grozījumu spēkā stāšanās dienas.

Kas balsoja "pret"

"Mūsu partija atturējās balsot par šo likumu, jo tas nav gatavs," – Sputnik pastāstīja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un pašreizējais partijas "No sirds Latvijai" deputāts Gunārs Kūtris.

"Šāds likums ir nepieciešams, tāpēc mēs nebalsojam pret pašu likumu. Tomēr pašreizējā izskatā tam ir pārāk plašs traktējums, un līdz ar īstiem ļaundariem var iesēdināt arī jokdarus vai pat cilvēkus, kas nav pietiekami labi pauduši savas domas, — paskaidroja deputāts. – Tāpēc mēs to neatbalstījām.

Viņš uzskata, ka pārlieku sasteigta likuma pieņemšana ne pie kā laba nenovedīs: "Dažus lēmumus šī likuma sakarā tagad var apstrīdēt  Strasbūrā un pat panākt attaisnojošu spriedumu. Kāpēc mums vajadzīgs likums, kas nestrādās?"

"Pašlaik daudz kas ir atkarīgs no konkrētiem inspektoriem, kuri gatavojas ierosināt lietas par šī likuma pantu pārkāpumu. Dažādiem jokdariem nāksies būt daudz piesardzīgākiem. Tagad joki par Latvijas pievienošanos citām valstīm patiešām var beigties ļoti bēdīgi. Tiesa, pat Eiropas Savienības federalizācijas piekritēji var tikt apsūdzēti saskaņā ar šī likuma pantiem," – paskaidroja Kūtris.

Noslēpumainie hibrīdi

Pētījumu kompānijas TNS organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka pēdējā pusgada laikā tikai 25% Latvijas iedzīvotāju ir novērojuši hibrīdkara izpausmes Latvijas informācijas telpā, vēstīja LETA. 50% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju pēdējo sešu mēnešu laikā neko tamlīdzīgu nav saskatījuši.

Pie tam 15% aptaujas dalībnieku atzina, ka nav informēti par to, kas ir hibrīdkarš, un 10% aptaujāto uz šo jautājumu neatbildēja.

Aptauja notika laikā no 12. līdz 14. aprīlim, un tajā piedalījās tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Prezidents iesaka pašiem strādāt labāk

Par hibrīdkariem izteicās arī valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš norādīja, ka varas iestādes rīkojušās nepareizi, uz pusgadu slēdzot televīzijas kanāla "Rossija RTR" translāciju un noraidot Sputnik Latvija portāla reģistrāciju.
"Neesam totalitāra valsts vai Krievija, kur, ja kaut kas nepatīk, uzreiz slēdzam. Pirmkārt, jābūt efektīviem līdzekļiem, kā atmaskojam tās muļķības, kuras tiek tiražētas medijos par Latviju. Pašiem vairāk jāstrādā ar informācijas sniegšanu tai sabiedrības daļai, kura ir šaubīga savos uzskatos. Ja cilvēki dzīvo pierobežā un viņiem pat nav iespējas skatīties Latvijas televīziju, lai vispār saprastu, kas ir premjers un prezidents, tad ir grūti pārmest šiem cilvēkiem, ka viņi kaut ko nezina," – norādīja Vējonis.

Koptelova lieta un citi jautājumi

Atgādināsim, ka labu laiku pirms likuma grozījumu pieņemšanas tā normas jau tika izmantotas "Maksima Koptelova lietā" – profilaksei. 2014. gada martā viņš interneta vietnē avaaz.org publicēja petīciju, kurā norādīja, ka gadījumā, ja Latvija tikšot iekļauta Krievijas sastāvā, tās iedzīvotājiem pavērsies milzīgas attīstības perspektīvas, daudz lielākas nekā pašlaik, atrodoties Eiropas Savienībā. Tās noslēgumā viņš piebilda, ka tas ir joks. Petīciju parakstīja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku.

Lietā par petīcijas publikāciju Rīgas Kurzemes rajona tiesa piesprieda Koptelovam brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.

"Cilvēks neko nav izdarījis. Viņš nav ķēries pie ieročiem, viņš tikai izteica domas. Ja sekosim šai loģikai, tad jau vajadzētu iesēdināt arī Latvijas bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Kad viņa tikās ar Zviedrijas karali, viņa pavēstīja, ka zviedru kundzības laiki kļuvuši par latviešu nācijas zelta laikmetu. Tātad viņa aicina pievienot Latviju Zviedrijai?" – šajā jautājumā savas domas pauda Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins.

14. aprīlī Latvijas Drošības policija ierosināja vēl vienu krimināllietu — šoreiz pret petīcijas autoru, kurš aicināja iekļaut Latviju ASV sastāvā. Blogera Denisa Bartecka mājās tika veikta kratīšana.
Viņš atzinās, ka sastādījis petīciju atbildei uz "muļķīgo un absurdo spriedumu, ko saņēma Maksims Koptelovs": "Ja cilvēkam piespriež pusgadu par joku, es nolēmu novest situāciju līdz absurdam un piedāvāt pievienot Latviju ASV. Mūsu sistēma šo petīciju uzskata par Latvijas valsts iekārtas un neatkarības apdraudējumu. Tāpēc pret mani ierosināta krimināllieta saskaņā ar 82. panta 1. daļu – publisks aicinājums likvidēt LR neatkarību. Šis nodarījums tika inkriminēts arī Maksimam Koptelovam."

Aicinājums parakstīties par Latvijas iekļaušanu Amerikas Savienoto Valstu sastāvā portālā avaaz.org parādījās februārī līdz ar ierosinājumu pievienot Republiku Galaktiskajai impērijai.

Petīcijas atkārto bēdīgi slavenajā Maksima Koptelova petīcijā teikto, un autori atzīmē, ka petīciju nevajadzētu uztvert nopietni, jo tas ir joks.

Pēc temata

Prezidents iestājas par vārda brīvību hibrīdkarā
Drošības policija ierosinājusi jaunu lietu par petīciju internetā
Pēc hibrīdkara noteikumiem: Latvijā parādīsies pants "par Dzimtenes nodevību"
Drošības policija nevar izņemt portālā publicēto petīciju

Galvenie temati