01:41 20 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0800
  • RUB68.6245
Latvijā
Saņemt īso saiti
222

Jānis Kuzins paziņojis, ka NEPLP aizliegums retranslēt telekanālu "Rossija RTR" Latvijas valsts teritorijā pārkāpj patērētāju tiesības.

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Latviešu sabiedriskais darbinieks, bijušais Jūrmalas domes deputāts Jānis Kuzins Rīgas Administratīvajā tiesā apstrīd lēmumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) aizliegumu ierobežot uz pusgadu televīzijas kanāla "Rossija RTR" retranslāciju Latvijā.

"Esmu iesniedzis attiecīgu iesniegumu Administratīvā tiesā. Es pats skatos televīzijas kanālu "Rossija RTR", un uzskatu, ka tas ir manu tiesību pārkāpums," — teica Kuzins.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu uz sešiem mēnešiem aizliegt telekanāla "Rossija RTR" retranslāciju Latvijas teritorijā. Iepriekš padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska norādījusi, ka tika konstatēti trīs pārkāpumi, ko padome izvērtējusi kā "kara propagandu"; par šo faktu tika informēta Eiropas Komisija.

Pērn uz trim mēnešiem bija ierobežota "Rossija RTR" kanāla retranslācija, jo pēc padomes domām ziņās un citās programmās "bija ievērojama kara propaganda", kas ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpums. Ierobežojumi darbojas no aprīļa līdz jūlijam.

Agrāk Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa slēgšanu domēna zonā.lv sakarā ar to, ka esot pārkāpts ES Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālā veseluma, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Savukārt Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpts neviens Latvijas un ES spēkā esošo normatīvo aktu punkts. Latvijas ĀM nosūtījusi vēstuli arī ieteikumu bloķēt portālam sputniknews.lv domēnu.lv, jo MIA „Rossija Segodņa” ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs ir iekļauts ES sankciju sarakstā.

Kiseļovs vēlāk atzina, ka Latvijas varas iestāžu lēmums ir īsta panika. Viņš pavēstīja, ka Sputnik Latvijā ir slēgts pēc Eiropas Savienības lēmumu brīva traktējuma, neskatoties uz to, ka EP lēmumi skar viņu personīgi, nevis aģentūru.Baltijas valstu varas iestādes vairākkārt un bez paskaidrojumiem traucēja Krievijas mediju darbu.

Iepriekš Lietuvas valdība izsūtīja VKTRK korespondenta Pāvila Zarubina filmēšanas grupu. 2015. gada oktobrī Igaunijas varas iestādes pobežpunktā "Koidula" aizturēja VKTRK korespondenta Nikolaja Vasiļjeva filmēšanas grupu— pārmeklēja žurnālistus un viņu bagāžu. Pēc dažām stundām viņus atbrīvoja, taču noraidot vīzas.

Septembrī Igaunija liedza iebraukšanu valstī MIA "Rossija Segodnja" darbiniecei Marinai Perekrestovai, lai gan aģentūrai ir visi darbam nepieciešamie dokumenti. 2014. gada aprīlī Lietuvas ĀM, neizskaidrojot iemeslus, noraidīja RIA Novosti korespondentes Irīnas Pavlovas akreditāciju.

Laikraksta "Komsomoļskaja pravda" žurnaliste Gaļina Sapožnikova 2015. gada augustā tika atzīta Lietuvā par "valstī nevēlamo personu, kas apdraud valsts drošību".

Saistībā ar šiem gadījumiem KF ĀM ir paziņojusi par Baltijas valstu koordinētu rīcību, jo tagad jebkura persona, zināmā mērā saistīta ar Krievijas medijiem, automātiski tiek vērtēta kā pretinieks un vajāšanas objekts."

ĀM norāda, ka gadījumi ar mediju apspiešanu Baltijas valstīs, "skaidri demonstrē, Viļņas, Rīgas un Tallinas demagoģisko izpausmju vērtību par demokrātijas principu un vārda brīvības atbalsti."

Pēc temata

Sputnik Latvija lasītāju skaits pēc bloķēšanas domēna zonā.lv pieaudzis
Maskava pieprasīs izskaidrot Sputnik slēgšanas iemeslus Latvijā
Kāpēc Sputnik tā biedē Latvijas valdību

Galvenie temati