RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Ir nepieciešamas diskusijas par obligāta militārā dienesta atjaunošanu, bet profesionāli bruņotie spēki ir efektīvāki nekā regulārie, —par to ir pārliecināts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņa interviju raidījumam Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" citē aģentūra LETA.
Pēc ministra sacītā, Latvija nevar atļauties ieviest obligāto militāro dienestu, jo tam vajadzīgi ievērojami resursi un attīstīta infrastruktūra, kuras Latvijas teritorijā nav.
"Jāpiebilst, ka esam ieguldījuši ļoti daudz spēku profesionālas armijas karavīru skaita palielināšanai, ka arī Zemessardze pēc savām iespējām jau ir salīdzināma ar profesionālu armiju," — piebilda ministrs.
Līdz 1. jūlijam Zemessardzes novadu nodaļas tiks reorganizētas kājnieku brigādēs. Zemessardzē ir 18 bataljoni, kas tiek izvietoti pa 3 novadiem. Kopumā plānots izveidot četras brigādes. Lai uzlabotu kaujas gatavību, Zemessardzes aprīkošanā un infrastruktūrā tiks ieguldīti 70 miljoni eiro.
Latvijā pašlaik pastāv profesionālā armija. Kopš 2004. gada republika ir NATO dalībvalsts.
Latvijas jaunā valdība apņēmusies stiprināt valsts aizsardzību, pakāpeniski palielinot šīs jomas finansējumu: no 2017. gadā līdz 1,7% no IKP, 2018. gadā līdz 2%. Puse no plānotajiem izdevumiem ir paredzēta personāla apmaksai.
Pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centrs SKDS veica aptauju "Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem". Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem, 27,9% vīriešu atklāti paziņojuši, ka nav gatavi aizstāvēt valsts ar ieročiem rokās.
Pērn obligāto militāro dienestu atjaunoja Lietuva. Taču pēc tam valstī strauji palielinājās jauniešu emigrantu skaits. Toreiz Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs atzina, ka tas ir saistīts ar obligātā dienesta atjaunošanu.
