RĪGA, 26. marts — Sputnik. Pirms diviem gadiem latgaļu kultūras propagandas programmas ietvaros Kārsavas novadā tika izvietoti 105 rādītāji ar ielu nosaukumiem latgaļu un latviešu valodās, taču pērnruden šim faktam uzmanību pievērsa Valsts Valodas centra darbinieki un lika plāksnītes novākt. Latgales reģionālā televīzija ziņoja, ka ierēdņi bijuši sašutuši par to, ka latgaļu valodā nosaukumi rakstīti lielākiem burtiem.
No šī brīža sākās Kārsavas novada pašvaldības nesaskaņas ar valsts valodas tīrības aizstāvjiem. Kārsavas pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkalis ir gatavs piekrist tam, ka nosaukumam latviešu valodā būtu jābūt rakstītam lielākiem burtiem, taču tikai gadījumā, ja runa ir par svešvalodu.
"Izmantot tādu analoģiju gadījumā, ja mēs izmantojam latviešu un latgaļu valodu?! Diezin vai tas ir pareizi. Jāņem vērā arī tas, ka vēstules ievaddaļā pats Valsts Valodas centrs norāda, ka latgaļu valoda esot latviešu valoda. Tā taču ir pretruna," – Toms Vorkalis pauda savu sašutumu.
Ierēdņi paliek pie sava, un sarakste šajā jautājumā ir novedusi pie tā, ka Valsts Valodas centrs ir sācis draudēt Kārsavas novada pašvaldībai ar represijām.
"Likums paredz fiziskām personām un amatpersonām sodu no 35 līdz 210 eiro apmērā, juridiskajām personām – no 70 līdz 700 eiro, — Latgales reģionālās televīzijas ēterā paskaidroja Valsts Valodas centra direktora vietnieks Agris Timuška. – No vienas puses, protams, varētu teikt, ka latgaļu valodas nekad nevar būt par daudz, taču šajā gadījumā tāda nu ir situācija."
Taču latgaļi nevēlas apstāties pie simt plāksnītēm ar ielu nosaukumiem dzimtajā valodā Kārsavas novada apdzīvotajās vietās. Rinda pienākusi pašai Kārsavai, kur, iespējams, parādīsies vēl 195 plāksnītes. Jāpiebilst, ka februāra beigās projekts ar ielu nosaukumiem abās valodās izpelnījās ikgadējo Latgaļu kultūras balvu Boņuks par valodas popularizāciju.
Vēl joprojām sav zināms, ar ko beigsies šīs nesaskaņas, taču kaislības kļūst vētrainas.
Kas tā par valodu
Centrālās Statistikas pārvaldes rīcībā esošie dati – 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka latgaļu valodu ikdienas dzīvē izmantoja 165 tūkst. cilvēku – 8,8% valsts iedzīvotāju.
Latgaļu valoda visvairāk izplatīta Latgalē – 2011. gadā to šeit ikdienā izmantoja trešā daļa iedzīvotāju, taču atsevišķos novados, piemēram, Kārsavā šis rādītājs sasniedza gandrīz 90%. Visā Latvijā ir sastopami tie, kam dzimtā ir latgaļu valoda. Teiksim, Rīgā latgaļu valodā runā aptuveni 5% iedzīvotāju.
Ķērušies klāt deputātam
Vienlaikus Valsts Valodas centru ieinteresēja ne tikai ielu nosaukumi latgaļu valodā, bet arī latgaļu deputāts Ivans Baranovs ("Saskaņa"). Pārbaudītāji pieķēra – deputāts nepārvalda latviešu valodu pietiekami labi. Rezultātā tika sākta lietvedība, un 2015. gada novembrī Balvu rajona tiesa nosprieda atņemt tautas kalpam mandātu.
Deputāts iesniedza apelāciju, taču apgabala tiesa atbalstīja pirmās instances tiesas lēmumu. Latgales apgabaltiesa atzina par pierādītu, ka novada domes deputāts Baranovs nelieto un neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa deputāta pienākumu pildīšanai.
Pilns sprieduma teksts tiks sagatavots līdz 6. aprīlim, pēc tam 30 dienu laikā to būs iespējams pārsūdzēt. Baranovs paziņoja LETA, ka noteikti pārsūdzēs tiesas lēmumu. Viņš uzskata, ka VVC ir rīkojies nelikumīgi, pieprasot apliecību par valsts valodas zināšanām augstākajā līmenī.
Dīvainā situācijā ir nonācis arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (ZZS). Viņš paskaidroja, ka, pirmkārt, šo incidentu komentēt būtu grūti, un, otrkārt, Baranovs ir Balvu domes deputāts jau trešo sasaukumu. Vietā būtu jautājums par to, kāpēc mandāts viņam nav atņemts krietni agrāk.
Līdz galīga tiesas lēmuma brīdim Ivans Baranovs turpinās darbu domē, apmeklēs sēdes un saņems algu.
