23:00 21 Novembris 2017
Rīga+ 1°C
Tiešraide
Голосование в Сейме. Архивное фото

Deputāti ierosina paplašināt "latviešu" aprindas

© Flickr/ Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Latvijā
Saņemt īso saiti
77

Saeimas komisija vēlas atrisināt latviešu izcelsmes ārzemnieku problēmas Latvijas pilsonības reģistrācijas gadījumā.

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti ierosina paplašināt personu loku, kam ir iespēja mainīt savu tautības ierakstu uz tautības ierakstu "latvietis".

Aizbraukt uz visiem laikiem nevar atgriezties. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Никольский

Deputāti nolēmuši iesniegt izskatīšanai Saeimā atbilstošu likumprojektu. Komisija norāda, ka grozījumi likumā nepieciešami, jo latviešu izcelsmes ārvalstnieki saskaras ar problēmām, reģistrējot Latvijas pilsonību.

Piemēram, komisija saņēmusi informāciju par situāciju, kurā persona, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, nav varējusi iegūt Latvijas pilsonību un mainīt tautības ierakstu uz "latvietis".

Komisija ierosina grozījumus, saskaņā ar kuriem persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu "latvietis" vai "lībietis (līvs)", ievērojot vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas normas.

"Latviešu diaspora ir tas tīkls, ko mēs varētu izmantot tieši mūsu dažādu jautājumu attīstībai," – savulaik norādīja Latvijas agrākā premjerministre.

Migrācija, reemigrācija

Jautājumu par tautības ierakstu Saeimas deputāti ir ierosinājuši reemigrācijas projekta ietvaros: tiek veiktas aptaujas un meklētas iespējas aicināt mājās pa visu pasauli izklīdušos latviešus. Piemēram, trešdien Saeimas komisijas sēdē uzklausītajā ziņojumā tika pieminēti 57 jauni cilvēki – ASV un Kanādas pilsoņi, kuri gribētu emigrēt uz senču dzimteni.

Kopumā aptaujāti 770 latviešu izcelsmes amerikāņi un kanādieši, taču pat 57 pieminētie jaunieši nevar izšķirties par emigrāciju, jo viņiem vienkārši pietrūkst informācijas, secinājuši deputāti. Potenciālie Latvijas pilsoņi nezina elementāras lietas, piemēram, to, ka viņiem tiks izdarīts izņēmums – atšķirībā no Krievijā dzīvojošajiem latviešiem rietumnieki var saglabāt otro pilsonību.

"Šie latviskas izcelsmes jaunieši, kuri izrādījuši vēlmi pārcelties uz dzīvi Latvijā, mums ir vajadzīgi. Mums ir jādara viss, lai šī iespējamība pārvērstos realitātē," — paziņoja uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Par reemigrācijas jautājumiem valdība sākusi aktīvi interesēties 2012. gadā, kad Ekonomikas ministrijas izstrādāja plānu latviešu reemigrācijai. Tika izskatīti dažādi pasākumi – pabalsti, vienkāršota bērnu reģistrācija skolās, repatrianta statusa paplašināšana, latviešu valodas mācības.

Taču Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas locekļi secināja, ka process būs sarežgīts – plāna īstenošanai nav atvēlēti pietiekami līdzekļi. Piemēram, 2014. gadā pieprasīto 1,4 milj. eiro tika atvēlēti tikai 473 tūkst. eiro. Taču šogad starptautiskā situācija ir kļuvusi sarežģīta, un Saeimas deputāti cer, ka viss mainīsies.

Vietas, kur dzīvo cilvēki, kas runā latviešu valodā. Pieci iemesli, kāpēc būtu jāapgūst šī valoda,  un seši latviešu valodas prasmes līmeņi, kas noderēs darbā
© Sputnik/ Ekaterina Starova
Latviešu valoda pasaules kartē

 

Pēc temata

Tranzīts: ik gadus Latvija zaudē 20 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti
Latviešu valoda Maskavā: to mācās gan bērni, gan pieaugušie

Galvenie temati