16:50 22 Novembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
Latvijas armija. Foto no arhīva

Latvija vispasaules militārā reitinga astē

© Foto: Sgt. 1st Class Jeremy J. Fowler
Latvijā
Saņemt īso saiti
624

Global Firepower analītiķu aprēķini liecina, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ieņem 87.vietu starp 126 valstī, turklāt tas ir labākais rezultāts Baltijas valstu vidū.

RĪGA, 16. feb — Sputnik. Baltijas valstis Valstu militāro spēju reitingā ierindojušas pirmā simta noslēgumā – par to liecina portāta Global Firepower (GFP) publicētie dati.

Latvija apsteidz kaimiņvalstis, ieņemot 87.vietu no 126 valstīm, ko izvērtējuši GFP speciālisti. Lietuva šajā reitingā ieņem 92. rindiņu, bet Igaunija – tikai 108. vietu.

Global Firepower analītiķi atzīmē, ka Latvija nokļuvusi sarežģītā stāvoklī, ņemot vērā dalību NATO un kaimiņu attiecības ar Krieviju.

GFP ziņo, ka pašlaik Latvijas rīcībā ir 250 bruņumašīnas, 20 artilērijas iekārtas un nav neviena tanka. Gaisa kara spēku rīcībā ir četri helikopteri, Latvijas JKS ziņā ir 18 kuģi. Valsts aizsardzības budžets sastāda 280 miljonus dolāru.

Līdera vietu reitingā ieņem ASV, tām seko Krievijas un Ķīnas bruņotie spēki. Arī pagājušajā gadā GFP par militāri spēcīgāko atzina ASV – aizsardzībai paredzētais Amerikas Savienoto Valstu budžets ievērojami pārsniedz citu reitinga līderu budžetu, kas paredzēts militārajām vajadzībām.

Aprēķinā tiek ņemti vērā vairāk nekā 50 faktori, piemēram, aizsardzībai veltītie līdzekļi, jūras karas spēku un gaisa kara spēku nodrošinājums, dabas resursu ieguves apjomi, loģistikas īpatnības valstī, piemēram, jūras ostu un strādājošo lidostu skaits, kā arī ceļu garums. Svarīga loma aprēķinos piešķirta arī cilvēku resursiem.

Reitinga aprēķinā netiek ņemts vērā novērtējamo valstu kodolpotenciāls, kā arī militāro un politisko līderu pozīciju raksturs.

Baltijas sargs

Baltijas valstis apsveica NATO dalībvalstu aizsardzības ministru neseno lēmumu pastiprināt alianses militāro klātbūtni Austrumeiropā. NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka pavasarī sāksies konsultācijas, kuru ietvaros tiks pieņemts lēmums par militārās klātbūtnes apmēriem un sastāvu, taču galīgais lēmums tiks pieņemts šī gada jūlijā – Varšavas samita laikā.

Kopīgas mācības Ādažu bāzē. Foto no arhīva
© Flickr/ Spc. Seth LaCount, Michigan National Guard

Atgādināsim, ka februāra sākumā ASV speciālo dienestu analītiskais centrs publicēja ziņojumu "Pieaugošie draudi NATO austrumu flangā". Eksperti secināja, ka hipotētiska militārā konflikta gadījumā Krievijas armijai būs vajadzīgas aptuveni trīs dienas, lai padzītu no Baltijas valstīm NATO bruņotos spēkus.
Pēc viņu domām, ASV un citu sabiedroto klātbūtne reģionā ir pārāk niecīga salīdzinājumā ar krievu spēkiem, kas dislocēti pie robežas ar Baltijas valstīm.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis komentēja analītiķu secinājumus Министр un norādīja, ka Baltijas valstīm ir nepieciešama "ilgtermiņa būtiska un acīmredzama" NATO klātbūtne reģionā.

Latvijas NBS bruņotā tehnika
© Sputnik/ Ekaterina Starova
Latvijas NBS bruņotā tehnika

Pēc temata

Eksperts: NATO pie robežām draudus nerada, viņi neko nepanāks
Maskava militārajā plānošanā ņems vērā NATO rīcību Austrumeiropā
Aizsargreflekss: Latvijas ĀM ministrs apsveic NATO sabiedroto plānus
Medvedevs par sadarbību ar NATO: jāmeklē kompromisi

Galvenie temati