RĪGA, 11.feb. – Sputnik. Ceturtdien Latvijas Saeima apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Māra Kučinska valdību, ziņo aģentūra LETA. Tās sastāvā būs visi trīs iepriekšējās valdošās koalīcijas partneri – ZZS, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" un "Vienotība".
Par valdības apstiprināšanu balsoja 60 koalīcijas deputāti, pret – 32 opozīcijas deputāti. Jānis Ādamsons un Sergejs Potapkins ("Saskaņa") balsošanā nepiedalījās.
Līdz šim ZZS pārstāvis tikai vienu reizi ir ieņēmis premjerministra posteni. Tas notika 2004.gadā, kad premjera posteni ieņēma Indulis Emsis. Viņa valdība noturējās deviņus mēnešus.
Jaunajā ministru kabinetā ZZS ieņem par vienu posteni vairāk nekā iepriekš. ZZS pārstāv aizsardzības Raimonds Bergmanis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, veselības ministrs Guntis Belēvičs, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
"Vienotība" ir zaudējusi ne tikai premjerministra vietu, bet arī vienu ministra posteni. "Vienotību" pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un labklājības ministrs Jānis Reirs.
No nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" valdībā strādās kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Jaunajā Ministru kabinetā strādās 11 iepriekšējās valdības ministri: astoņi ministri mainīs savus posteņus, bet trīs ministrijas turpinās vadīt agrākie ministri.
Valdības lielākā uzmanība tiks pievērsta ekonomikas stiprināšanai, reformām izglītības, zinātnes un medicīnas jomā, valsts drošībai, nacionālās identitātes un ģimeņu dzīves kvalitātes celšanai.
Revolucionāras pārmaiņas nav gaidāmas
Māra Kučinska valdība neplāno revolucionāras pārmaiņas, taču tai ir jāstrādā vienotā komandā, lai veiktu nepieciešamās reformas un nepieļautu stagnāciju. Viņš atzīmēja, ka gadiem ilgi tiek runāts par reformām ekonomikas, labklājības un veselības aizsardzības sfērās, taču lēmumi netiek pieņemti. Tas saistīts ar izpildu varas vājo politisko gribu.
"Nepieņemot lēmumus, mēs samazinām savu starptautisko konkurētspēju, veicinām Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu un līdz ar to veselu novadu depopulāciju. Mēs tikai vērojam un ar savu pasivitāti veicinām savas valsts pamatu sairšanu," – paziņoja politiķis.
Viņš akcentēja, ka valdībai jāveido komanda, kas strādā visas sabiedrības, nevis dažādu politiskajai elitei pietuvinātu grupu labā, kā arī atgādināja piecas valdības deklarācijā iekļautās prioritātes: tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, reformas izglītībā un zinātnē un reformas veselības aprūpē.
"Apkarojot viens otru, mēs zaudējam paši savu politisko jaudu un vairojam vēlētāju nihilismu attiecībā pret partijām ", — paziņoja Kučinskis.
Valdības deklarācija
Latvijas valdību veidojošās partijas parakstīja koalīcijas līgumu un valdības deklarāciju.
Valdības deklarācijā norādītas jaunās valdības darba prioritātes.
Jaunais ministru kabinets plāno īpašu uzmanību veltīt tautsaimniecības stiprināšanai, valsts drošības, nacionālās identitātes un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, reformām izglītībā un zinātnē, kā arī veselības aprūpes jomā.
Partijas parakstīja arī koalīcijas līgumu – tehnisku dokumentu, kas apstiprina: valdību veidojošās partijas apņemas strādāt kopīgi.
Latvijas valdību veido trīs partijas: "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"". Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjerministra postenim izvirzīja Saeimas deputātu Māri Kučinski.
Latvijas jaunā valdība nevēlas uzņemt jaunus bēgļus
Šodien apstiprinātās Māra Kučinska valdības deklarācijā īpaša vieta veltīta patvēruma meklētājiem. Šī deklarācijas daļa skan nopietni un pārdomāti: valsts ir ir izsmēlusi iespējas uzņemt valstī papildu patvēruma meklētājus Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma ietvaros, taču var pieņemt lēmumu par brīvprātīgu patvēruma meklētāju uzņemšanu. Citiem vārdiem sakot, Latvija ir apņēmusies sniegt patvērumu 776 bēgļiem, taču neplāno palielināt kvotu, līdz valsts nebūs tikusi galā ar iepriekšējiem. Atgādināsim, ka pašlaik Latvija ir uzņēmusi tikai sešus bēgļus.
Ko tas nozīmē reālajā politikā? Koalīciju veido trīs partijas; katrai no tām ir savs viedoklis par patvēruma meklētāju problēmu. Lielākā partija – "Vienotība" visbiežak balso tā, kā pieņemts Eiropā – par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Nākamā lielākā partija, Zaļo un zemnieku savienība, kuras pārstāvis Māris Kučinskis ir ieņēmis premjerministra vietu, arī, domājams, balsos "par". Taču koalīcijas trešā locekļa pozīcija ir nelokāma – vairāk nekādu bēgļu. Šī partija īpaši uzstāja arī par to, ka tās pozīcija bēgļu jautājumā tiek iekļauta valdības deklarācijā.
"Es uzskatu, ka "Vienotība" un ZZS var rēķināties ar opozīcijas partiju – "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" balsīm, ja valdība vēlēsies pieņemt likumu par nākamās bēgļu partijas uzņemšanu," – savu viedokli pauda eksperts ārpolitikas jautājumos, asociētais profesors Ojārs Skudra."Koalīcijas domas dalās bēgļu jautājumā, taču tā ir pietiekami stabila, lai sāktu darbu."
Jāpiebilst, ka nacionālā apvienība ir izcīnījusi tiesības strādāt valdībā, sēsties ministru krēslos un vienlaikus bēgļu jautājumā nepiekrist valdības koalīcijas vairākuma viedoklim – balsot tā, kā viņi ir solījuši saviem vēlētājiem. Kategoriski un nesamierināmi.
