14:59 20 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1785
  • RUB91.4401
Baltijā
Saņemt īso saiti
54

Baltija būtu varējusi iegūt nopietnas priekšrocības un vērā ņemamas dividendes, ja kļūtu par tranzīta laukumu elektroenerģijas tirdzniecībā starp Krieviju un Skandināviju.

RĪGA, 4. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija piešķīra Baltijas valstīm summu 720 miljonu eiro apmērā energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēstīja Sputnik Lietuva. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns atzīmēja, ka projekts guvis nebijušu atbalstu un maksimālo iespējamo finansējumu no ES – 75% no budžeta.

Ar tādu finansējumu Baltijas valstis patiešām var atslēgties no enerģētiskā gredzena BRELL, tomēr rodas jautājums par apgādes stabilitāti un patērētāju cenām, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Pēdējā gadu desmita laikā Baltijas valstis radījušas labu infrastruktūru, kas saista tās ar citām Eiropas valstīm – Poliju, Igauniju un Somiju. Ar to varētu izrādīties pietiekami sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu, tomēr problēma ir citāda.

Atslēgšanās no enerģētiskā gredzena BRELL palielinās Baltijas atkarību no situācijas elektroenerģijas tirgū Skandināvijā un Austrumeiropā – ne tikai no cenu, bet arī tehniskā viedokļa," brīdināja Kondratjevs.

Eksperts paskaidroja, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būs ļoti grūti kompensēt elektroenerģijas deficītu, ja pēkšņi atslēgsies zemūdens kabelis starp Baltiju un Zviedriju, ja gadīsies ārkārtas situācija starpvalstu EPL.

"Baltijas valstu sistēma būs nogriezta no BRELL, taču būs sarežģīti nodrošināt pašmāju jaudu darbu un izmantot tās. Patērētāju apgādes drošība kritīsies, un tā ir galvenā problēma," uzsvēra eksperts.

Viņš atgādināja, ka Baltijas valstis palaiž vējā labas izredzes kļūt par elektroenerģijas tirdzniecības laukumu, kā arī ES un KF energosistēmu savstarpējas sinhronizācijas laukumu.

"Pārvēršanās par tranzīta laukumu starp Krieviju un Skandināviju varētu dāvāt Baltijas valstīm nopietnas priekšrocības un būtiskas ekonomiskās dividendes. Taču, tāpat kā gadījumā ar Krievijas un Baltkrievijas kravām, Baltijas valstis izvēlējās kļūt par perifēriju, nevis tranzīta sadales centru," atgādināja Kondratjevs.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli līdz šim strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis ieplānojušas līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem pieslēgumiem ar Poliju, Krievija veikusi visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izstāšanos no tās energosistēmas, un vairākkārt pārbaudījusi gatavību patstāvīgam darbam.

Pēc temata

Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, kā Baltijā nonāks BelAES elektrība
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lietuvas Seima deputāts apsūdz Latvijas enerģētiķus "darbā Krievijas labā"
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, tranzīts, Baltija

Galvenie temati