03:53 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Baltijā
Saņemt īso saiti
23

Projekts tiek īstenots saskaņā ar Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz 2030. gadam, kas paredz palielināt atjaunojamās enerģētikas daļu kopējā bilancē līdz 50%, vienlaikus samazinot siltumnīcas gāzu emisiju par 65%.

RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Laikā, kad Viļņa vada Baltijas donkihotisko cīņu ar Baltkrievijas miermīlīgo atomu, Rīga un Tallina ir pragmatiski vienojušās: ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Tavi Ass saskaņojuši memorandu par vēja enerģijas parka būvdarbiem abu valstu piekrastes ūdeņos, vēsta avīze "Vesti".

Eiropas Savienība apņēmusies tuvāko desmit gadu laikā samazināt ogļskābās gāzes un citu atmosfērai kaitīgo vielu izmešus atmosfērā par 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. "Eiropas zaļais kurss" sola spīdošas perspektīvas ar ogļūdeņražiem ne īpaši bagātajam Baltijas reģionam, kur savukārt ir papilnam vēja – pasaules vēja ātruma skalā Baltijas jūra atrodas "oranžajā zonā". Augstāk, "sarkanajā zonā" ir tikai Skotija un Norvēģija Ziemeļu jūrā, taču tā jau vairs nav ES.

Pūt, vējiņi!

Vēja enerģijas parku jauda plānota 700-1000 megavatu diapazonā. Apjoms ir nopietns. Salīdzinājumam: Rīgas HES mazliet pārsniedz 400 megavatus. Taču vēja enerģētika vēl joprojām ir viena no dārgākajām būvdarbu posmā – investīcijas "ārzonas" parkā (10-12 km attālumā no krasta) salīdzinājumā ar sauszemes parku ir 1,5-2 reizes lielākas.

Vēja ģeneratoru torņi tiek uzstādīti uz 30 metru dziļumā iedzītu pāļu fundamenta. Tāpat ārzonas elektrostacija ietver sadales apakšstacijas un zemūdens kabeļus līdz piekrastei. Tāpēc šādus enerģētikas uzņēmumus pārsvarā atļaujas bagātas un tehnoloģiski attīstītas valstis, piemēram, Dānija 2020. gadā nosprauda mērķi ražot 50% enerģijas uz vēja rēķina. Vēja enerģētikas jomā pasaulē līdera vietu ieņem Ķīna – 36%.

Zupa no cirvja?

Jāpiebilst, ka divpusējais dokuments nevar palepoties ar konkrētām nostādnēm – tas atspoguļo vien politiskos nodomus. Informatīvais paziņojums, ko sagatavojis ekonomikas ministrs no partijas KPV LV šīsdienas valdības sēdei, liecina, ka memorands neparedz jaunas juridiskās saistības, nepiešķir jaunas pilnvaras un neparedz nekādas finansiālās saistības. Visas saistības tiek pildītas no esošajiem resursiem.

Laiks rādīs, vai izdosies izvārīt enerģētisko zupu no finanšu cirvja. Līdz 2030. gadam laiks vēl ir, turklāt atteikšanās no Baltkrievijas enerģijas sistēmā, kas mantota no PSRS, var stimulēt alternatīvus avotus. Pagaidām par "kontaktu punktu" no Latvijas puses iecelta Investīciju un attīstības aģentūra, kuras pienākums ir ik gadus ziņot par būvdarbu gaitu.

Pēc temata

Koronavīrusa dēļ Baltijas valstīs samazinājies elektroenerģijas patēriņš
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Tagi:
elektroenerģija, Igaunija, Latvija

Galvenie temati