08:10 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Baltijā
Saņemt īso saiti
27

Latvijas vēstnieks KF Māris Riekstiņš uzskata, ka NATO nesper soļus, kurus varētu klasificēt kā nedraudzīgus attiecībā pret Krieviju.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. NATO kontingenta palielināšana Latvijā nenes militāros draudus Krievijai, savukārt visas mācības alianse cenšas rīkot "bez pārsteigumiem", paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

"Tie cilvēki, kuri profesionāli nodarbojas ar drošības jautājumiem, saprot, ka tas NATO kontingents, kurš atrodas Baltijas valstīs, nekādus militāra rakstura draudus nerada. Jo, ja paskatās uz Krievijas karaspēku kontingentu ārzemēs, tad to ir krietni vairāk," pateica viņš, neprecizējot, kādas valstis viņš bija domājis.

Riekstiņš atzīmēja, ka alianse tiecas pie savu darbību caurspīdīguma, tostarp tajā, kas attiecas uz militāro mācību rīkošanu.

"Protams, politiskajā līmenī mēs redzam, ka ikviena darbība no NATO puses tiek interpretēta Maskavā kā nedraudzīgs solis, kurš ietekmē drošību. NATO vienmēr centusies pieturēties pie atklātuma un caurspīdīguma politikas. Mēs atklāti runājam par to, ko mēs darām. Piemēram, kas attiecas uz militārajām mācībām. Mēs cenšamies, lai viss būtu bez pārsteigumiem. Aicinām šādi rīkoties arī Krieviju," paziņoja vēstnieks.

Iepriekš Riekstiņš paziņoja, ka ASV neizvietos Baltijas valstīs vai Polijā būtiskus kaujas spēkus un neuzdrīkstēsies pārkāpt NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas aktu.

"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," paziņoja Riekstiņš.

Krievijas ZRK S-400 Triumf, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Savukārt KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs, komentējot situāciju Baltijas jūras reģionā, pateica, ka NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Pēc temata

Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Viena lidoja lēnām un zemu: Su-27 pārtvēra trīs izlūklidmašīnas virs Baltijas
Tagi:
NATO, Baltija, Krievija

Galvenie temati