23:00 25 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Baltijā
Saņemt īso saiti
49

Krievija konsekventi aizstāv nepilsoņu tiesības Baltijas valstīs, tostarp iesaistot nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības kontroles mehānismu iespējas ANO, EDSO un Eiropas Padomes ietvaros.

RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Krievijas ĀM vērtē krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību stāvokli Latvijā un Igaunijā kā diskriminējošu, paziņoja intervijā avīzei "Trud" Krievijas diplomātijas iestādes vadītājs Sergejs Lavrovs.

"Sašutumu izraisa apkaunojošās masveida nepilsonības, galvenokārt krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, parādības klātbūtne šajās valstīs, kuriem ir atņemtas galvenās demokrātiskās un sociālekonomiskās tiesības," atzīmēja viņš.

Viņš atgādināja, ka nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību, viņi nedrīkst dibināt politiskās partijas, noslēgt zemes un nekustamā īpašuma iegādes līgumus bez pašvaldības varasiestāžu piekrišanas, viņi nedrīkst būt valsts ierēdņi, ieņemt amatus militārajā dienestā, policijā, būt par tiesnešiem, prokuroriem un tā tālāk.

Pēc viņa sacītā, Krievijas ĀM konsekventi aizstāv nepilsoņu intereses.

"Iesaistām nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības kontroles mehānismu iespējas ANO, EDSO un Eiropas Padomes ietvaros. Uzstājam uz nepilsonības problēmas atrisināšanas divpusēju sakaru gaitā ar baltiešiem, tostarp politisko konsultāciju gaitā, atzīmējot, ka viens no progresa nosacījumiem labu divpusējo kaimiņu attiecību veidošanas jautājumā ir un paliek vispārēji atzītu starptautisko standartu ievērošana Latvijā un Igaunijā, kuri garantē vienlīdzīgas pilsonības iegūšanas tiesības," paziņoja ministrs.

Arī starptautiskas organizācijas ne vienu reizi vien vērsās pie Latvijas un Igaunijas varasiestādēm ar aicinājumiem spert soļus, lai viņu valodas politika un likumdošanas normas nevestu pie iedzīvotāju diskriminācijas.

"Latvijas un Igaunijas varasiestāžu reakcija uz starptautisko kritiku joprojām ir neadekvāta radušās situācijas smagumam. Šajā sakarā esam pārliecināti, ka dalību Eiropas Savienībā nevajadzētu skatīt Baltijas republikās kā politisko "aizsegu" viņu prettiesiskajām darbībām," sacīja Lavrovs.

Nepilsoņi Latvijā ir bijušie PSRS pilsoņi, kuri palika dzīvot valstī pēc neatkarības atjaunošanas, taču kuru senči nedzīvoja republikā līdz 1940. gadam. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2019. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 220 491 cilvēks ar nepilsoņa statusu. Tā ir otrā lielākā – pēc Latvijas pilsoņiem – valsts iedzīvotāju grupa pēc valstiskās piederības.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvija un Igaunija ir vienīgās ES valstis, kuru pilsonību lielākoties iegūst pašu nepilsoņi (attiecīgi 72,1% un 64,9%). Pērn Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtā piešķīra 808 personām.

Pēc temata

Eurostat: kam vajadzīga Latvijas pilsonība
16 gadi ES: Latvijas panākumi un garām palaistās iespējas
Nevarat elpot – sāciet domāt: kāpēc akcija pret rasismu Rīgā kļuvusi par farsu?
Nepilsoņiem klājas grūtāk: žurnāliste pastāstīja, kā kārtojusi pilsonības eksāmenu
Tagi:
nepilsoņi, Lavrovs

Galvenie temati