08:31 10 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0867
  • RUB80.6900
Baltijā
Saņemt īso saiti
21

Igaunijas parlamenta spīkers Henns Piluāss kritizēja politiķus, kuri atbalstīja robežas līguma ratifikāciju ar Krieviju.

RĪGA, 13. janvāris - Sputnik. Igaunijas parlamenta spīkers, Konservatīvās tautas partijas (EKRE) loceklis Henns Piluāss paziņoja, ka robežas līgums ar Krieviju neatbilst valsts konstitūcijai, un kritiski novērtēja politiķus, kuri atbalstījuši tā ratifikāciju, vēsta RIA Novosti.

"Konstitūcija nosaka, ka Igaunijas un Krievijas robežu nosaka Tartu miera līgums, un valsts nenoslēdz ārējos līgumus, kuri neatbilst konstitūcijai," apgalvo Pīluass rakstā, ko publicēja Eesti Paevaleht.

Spīkers kritiski izvērtēja politiķus, kuri atbalsta robežlīguma ratifikaciju. "Diemžēl ir politiķu, kuri ignorē konstitūciju, nievā Igaunijas intereses un kā vienīgo pareizo politiku un diplomātiju atzīst izdabāšanu Krievijai. Viņi vēlas legalizēt Igaunijas teritoriju okupāciju un aneksiju un atdot gandrīz piecus procentus mūsu zemju," pavēstīja Piluāss.

Pašreizējo valdošo koalīciju Igaunijā līdz ar EKRE veido arī Centra partija un partija "Isamaa" ("Tēvzeme"), kas atbalstīja robežu līguma ratifikāciju. Reformu un Sociāldemokrātiskā partija, kas parlamentā strādā opozīcijā, tāpat atbalstīja robežu līguma ratifikāciju. EKRE negatīvais viedoklis šajā jautājumā neļauj valdībai iesniegt parlamentā likumprojektu par līguma ratifikāciju, jo šim nolūkam nepieciešama triju valdošo partiju vienprātība.

Igaunijas premjerministrs, Centra partijas līderis Jiri Ratass nesen atzīmēja, ka robežu līgums ar Krieviju ir nepieciešams, taču pašreizējā valdībā nav vienprātības par tā ratifikāciju. Pēc viņa domām, līgums netiks ratificēts tuvākajos gados.

Saskaņā ar 1920. gada 2. februārī parakstīto Tartu miera līgumu starp Igauniju un Padomju Krieviju, Igaunijai pienācās daļa Krievijas vēsturiskās teritorijas – Ivangoroda ar tās apkaimēm (pašreizējā Ivangoroda Ļeņingradas apgabalā) un lielākā daļa Pečoru novada (šobrīd Pleskavas apgabala Pečoru rajons). 1944. gadā šīs teritorijas atgriezās KPFSR sastāvā.

Strīdi ap Tartu miera līgumu kļuva par iemeslu, kura dēļ joprojām nav ratificēts pierobežas līgums starp Igauniju un Krieviju. Sākotnēji tas parakstīts 2005. gadā – pēc gandrīz 11 gadus ilgām pārrunām. Taču ratifikācijas procedūru izpildīšanas gaitā Tallina vienpusējā kārtībā iekļāva attiecīgajā likumā preambulu, kura satur atsauces uz Tartu miera līgumu. Krievija izvērtēja to kā iespēju nākotnē izteikt teritoriālās pretenzijas Maskavai, un KF paraksts līgumā tika atsaukts.

2014. gada februārī Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs un toreizējais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets parakstīja jaunus līgumus par Krievijas un Igaunijas valsts robežu un par jūras telpu nodalīšanu. Dokumentos tika iekļauti nosacījumi par to, ka pusēm nav teritoriālo prasību vienai pret otru, savukārt līgumi skar tikai pierobežas jautājumu risinājumu. Dokumenti tika nosūtīti ratifikācijai KF Valsts domē un iepriekšējā sasaukuma Igaunijas parlamentam.

Pēc temata

Vēsturnieks atbildēja uz Igaunijas varasiestāžu pretenzijām par Krievijas zemēm
Žogs uz Igaunijas un Krievijas robežas izrādījies bezpalīdzīgs vētras priekšā

Galvenie temati