09:48 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide

Igaunijas prezidente paziņojusi, ka Krievijas elektroenerģija kropļo tirgu

CC BY 2.0 / EU2017EE Estonian Presidency
Baltijā
Saņemt īso saiti
36

Igaunijas prezidente nolēmusi aizstāvēt slānekļa enerģētiku un atbalstījusi ideju aplikt ar nodevām elektroenerģijas piegādes no Krievijas.

RĪGA, 22. augusts — Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide atbalstījusi ideju aplikt ar nodevām elektroenerģiju, kas Baltijas valstu tirgū nonāk no Krievijas, vēsta BNN.

20. augustā, Tallinā tiekoties ar Lietuvas valsts vadītāju Gitanu Nausēdu, Kaljulaide paziņoja, ka "visiem, kas izmanto vai iepērk Krievijas elektroenerģiju, vajag piemērot vismaz tīkla tarifus".

"Tāpat mums jāpadomā par to, kā panākt, lai imports no trešajām valstīm, kurās nedarbojas noteikumi par ogļskābās gāzes izmešiem, nekropļotu tirgu," piebilda Kaljulaide.

Atgādināsim, ka ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenu pieaugums, kā arī lētā elektroenerģija no Krievijas (elektroenerģijas ražotājiem Krievijā nav jāapmaksā ogļskābās gāzes izmeši), kas nonāk Baltijas valstu tirgū, padarījusi konkurētnespējīgas elektrostacijas Igaunijā, kas izmanto slānekļa gāzi. Nozarē sākusies kadru samazinašana, daļu darbinieku plānots laist piespiedu atvaļinājumos.

Valsts finanšu ministrs Martins Helme uzskata: lai arī daļa no kvotām brīvās Krievijas elektroenerģijas biržā Nord Pool sastāda tikai dažus procentus, Baltijas tirgū, ko tā ietekmē, tā veido jau 20%.

"Viens no variantiem – ieviest muitas nodevu. Tas ir politisks un sensitīvs lēmums, var palūgt Eiropas Savienības atļauju valsts atbalsta sniegšanai. Mēs zinām, ka Polijai tas ir izdevies, tur valsts var piešķirt saviem enerģijas ražotājiem ogļskābās gāzes izmešu kvotas, pēc būtības, bez maksas, tas ir, viņiem nenākas tās iegādāties tirgū, un viņi var izmantot kvotas par zemākām cenām vai pat bez maksas," skaidroja Helme.

Finanšu un Ekonomikas ministrijas izvērtē iespēju iekļaut daļu energobloku valsts rezervē un palielināt slānekļa eļļas ražošanu, lai cīnītos ar krīzi.

"Protams, valdība izvērtē arī tādas iespējas. Runājot par elektrības rezervi drošības dēļ vai par stratēģisko rezervi – jā, tas var nozīmēt, ka kādu laiku cilvēkiem būs jāmaksā alga, taču reāli viņi savu ikdienas darbu neveiks," teica Jiri Ratass.

Darbinieku atrašanās rezervē laikā, kad Eesti Energia nevarēs ražot elektrību, izmaksās 10-12 miljonus eiro, norādīja Helme.

 

Pēc temata

Latvijā un Lietuvā pakāpušās elektroenerģijas cenas
Nopirki elektroenerģiju Krievijā – piemaksā: Baltijā apspriež jaunu iniciatīvu
Krievija vēlas tirgot elektroenerģiju ar Latviju un Igauniju bez Lietuvas
Blīvums par mazu: Nemiro pamatoja elektroenerģijas augstās cenas

Galvenie temati