RĪGA, 28. jūlijs – Sputnik. Politiķi, žurnālisti un eksperti Lietuvā vētraini diskutē par Viļņas mēra Remiģija Šimaša lēmumu noņemt Jonasam Noreikam – par "nacionālo varoni" dēvētam nacistu līdzskrējējam.
To kategoriski noraidījuši daži "Tēvzemes savienības – Lietuvas kristīgo demokrātu" pārstāvji, pazīstami ar saviem centieniem slavināt no vēstures viedokļa strīdīgas personības un Krievijai naidīgo retoriku, vēsta Sputnik Lietuva.
Citu starpā Šimaša iniciatīvu kritizēja konservatoru priekšsēdētājs Galbriels Landsberģis. Politiķis apgalvo, ka Lietuvas vēsture nav viennozīmīga, un republikas galvenās pilsētas mērs nevar patstāvīgi pieņemt tamlīdzīgus lēmumus, pirms vēsturnieki nav salikuši visus punktus uz "i". Konservators uzskata, ka Šimašis pieteicis "kultūras karu".
"Nepatīkami pārsteidza mēra nesavaldība, kas tikai mazliet atšķiras no Staņislava Tomasa āmura vicināšanas, labojot "vēstures kļūdas... (..) Biedē, ka brīvas valsts galvaspilsētas galva atbalsta nevis diskusijas brīvību, bet gan brīvību mēram brīvi vicināt veseri," uzrakstīja Landsberģis.
Arī konservators Laurīns Kasčūns paziņoja, ka viņam esot "kauns" par to, ka viņa dzimtajai pilsētai esot tāds mērs. Kasčūns apgalvoja, ka Šimašis neatšķir okupantus un kolaborantus no cilvēkiem, "kuri centušies saglabāt neatkarību". Spriežot pēc visa, pēdējo kategorijā Kasčūns iekļauj Noreiku. Savukārt konservators Emanuels Zingeris uzskata, ka Viļņas mēra lēmums ir "pareizs un savlaicīgs", kā arī piebilda, ka ciena Šimaši par "drosmi".
Mēru atbalstīja arī žurnālists Edmunds Jakilaitis – viņš atgādināja, ka "pareizi lēmumi bieži vien ir nepopulāri" un Šimaša iniciatīvu nosauca par "grūtu, taču pareizu lēmumu".
Skandāls ap sadauzīto Noreikas piemiņas plāksni
Aprīļa sākumā Lietuvas advokāts un tiesībsargs Staņislavs Tomass ar veseri sadauzīja pie Zinātņu akadēmijas bibliotēkas ēkas uzstādīto piemiņas plāksni, kas veltīta nacistu līdzskrējējam Jonasam Noreikam (Ģenerālim Vējam).
Intervijā Sputnik Lietuva Tomass uzsvēra: tas bija politisks protests pret "nacisma noziegumu noliegšanu un kara noziedznieku godināšanu". Tiesībsargs piebilda, ka iecerējis iesniegt prasības pret Lietuvu starptautiskās instancēs par kara noziedznieku, Holokausta dalībnieku godināšanu un panākt, lai Viļņa maksātu kompensācijas ebreju kopienai par noziedzniekiem veltītiem pieminekļiem un plāksnēm.
Kas bija Jonass Noreika
Noreika Lietuvā tiek uzskatīts par "nacionālo varoni" – to ar sašutumu vērtē gan cilvēki, kuri nepiekrīt valdības oficiālajam vēstures traktējumam, gan ebreju kopienas pārstāvji. Viļņas slavinātais "neatkarības cīnītājs" ir nacistu līdzskrējējs un ebreju kopienas iznīcināšanas līdzzinātājs Lietuvā Otrā pasaules kara gados.
1941. gada augustā Noreika tika iecelts par Šauļu apriņķa vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu".
1945. gadā Noreika organizēja tā saucamo Lietuvas Nacionālo padomi, kuras mērķis bija neatkarīgas republikas atjaunošana. 1946. gada novembrī viņš tika arestēts. Tiesa piesprieda viņam nāves sodu, kas tika izpildīts 1947. gada 26. februārī Viļņā, Valsts drošības ministrijas ēkā.
Pat Noreikas mazmeita, žurnāliste Silvija Fotija no ASV, uzstājās apsūdzības pusē – pret vectēvu. Fotija atklāja, ka viņas māte – Noreikas meita – gadu desmitiem vākusi materiālus Noreikas biogrāfijai un pirms nāves lūgusi Silviju uzrakstīt grāmatu.
Starp mātes savāktajiem materiāliem Fotija atrada brošūru, ko viņas vectēvs publicējis 1933. gadā. Tajā viņš ebrejus nosaucis par "Lietuvas ekonomiskajiem ekspluatatoriem" un aicināja viņiem pretoties.
