"Divas Lietuvas": starp provinci un lielpilsētām radies bezdibenis

© Sputnik / Алексей Филиппов / Pāriet pie mediju bankasВерхний замок в Вильнюсе
Верхний замок в Вильнюсе - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Provinciālajās pilsētās Lietuvā trūkst nepieciešamo pakalpojumu, un cilvēkiem nepietiek naudas to apmaksai.

RĪGA, 11. jūnijs – Sputnik. Dzīve lielpilsētās un attālākos Lietuvas rajonos kardināli atšķiras, vēsta Sputnik Lietuva.

Lietuvas Brīvā tirgus institūta (LLRI) dati liecina, ka zemākā un augstākā alga Lietuvā atšķiras par 55%, bezdarba līmeņa rādītāji dažādās pašvaldībās var atšķirties trīskārt.

Advokāts un kriminālists Gintauts Sakalausks, kurš strādā Viļņā, pirms deviņiem gadiem kopā ar ģimeni pārcēlās uz Širvintas pilsētu (Viļņas novads). Viņš atcerējās, ka bērniem šeit nebija nekādas nodarbes, un viņš sapratis: vajag veidot bērnu centru.

Sakalausks pastāstīja, ka bērniem provincē ir tikai desmitā daļa izredžu pašrealizācijai, kas pieejama bērniem lielpilsētās.

"Viņi atgriežas mājās, ķeras pie kaut kāda darba saimniecībā vai nedara neko – nav ne kino, ne koncertu," pastāstīja Sakalausks.

Viņš atzīmēja, ka, veidojot bērnu centru, nācās padomāt, kā pēc tam bērnus izvadāt pa mājām, jo sabiedriskā transporta pilsētā nav. Bērnu centrs bija spiests iegādāties mikroautobusu.

Arī ekonomists Romass Lazutka atzīmēja, ka sabiedriskā transporta trūkums rada būtisku atšķirību starp lielām un mazām pilsētām Lietuvā. Viņš uzsvēra, ka cilvēki ar lielākiem ienākumiem bez grūtībām ik dienas pārvar 20 kilometrus mašīnā, bet tie, kuri tik daudz nepelna, vienkārši nevar to atļauties.

Кассир - Sputnik Latvija
Kā strādāt Latvijā: gandrīz 70% uzņēmumu saskārušies ar kadru deficītu

"Braukt no ciema vai pilsētas strādāt par kasieri tirdzniecības centrā Viļņā, - tu vienkārši nenopelni tik daudz, lai atmaksātos braucieni automašīnā. Bieži nav sabiedriskā transporta. Autobuss kursē vienu reizi dienā, un, ja viņš atgriežas ciemā, tas notiek pulksten piecos vakarā, bet darbs beidzas pulksten astoņos vai desmitos," stāstīja Lazutka. Šo transporta pagrimumu viņš uzskata par paviršību.

Taču jūtams ir ne tikai pakalpojumu trūkums, cilvēki nespēj tos nopirkt. Viļņas iedzīvotājs saņem "uz rokas" apmēram 800 eiro, bet Širvintā – par ceturto daļu mazāk, apmēram 600 eiro.

LLRI eksperte Ieva Valeškaite atzīmēja, ka ir tādas pašvaldības, kur katrs otrais bezdarbnieks ilgu laiku nevar sameklēt darbu. Viņa uzsvēra, ka tas atkarīgs ne tikai no centrālās valdības darbībām vien, daudz vairāk jādara vietvarām.

"Viņi var noteikt zemākas likmes biznesa sertifikātiem, lai cilvēkiem būtu vieglāk strādāt neatkarīgi. Dažkārt investoriem vajadzīga palīdzīga roka, lai izietu cauri birokrātijas koridoriem," skaidroja Valeškaite.

Investoru foruma vadītāja Ruta Skariene norādīja, ka dažas pašvaldības nav ieinteresētas ne iegūt investīcijas, ne panākt izmaiņas.

"Vai arī viņi murgo, ka kļūs par tūrisma centriem, lai arī viņiem nekā rādāma nav," teica Skariene.

Ziņu lente
0