RĪGA, 23. marts — Sputnik. Igaunijā nākusi klajā īpaša izziņu grāmata ar instrukcijām par to, kā izturēties dažādās krīzes situācijās, piemēram, tehnogēnās katastrofas, ekstremālu laikapstākļu, kiberuzbrukuma, teroristu uzbrukuma vai bruņota konflikta apstākļos, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu ERR.
Detalizēta informācija apkopota arī tīmekļa vietnē kriis.ee – tā pieejama trijās valodās, arī krieviski.
Glābšanas departamenta ģenerāldirektors Kuno Tamearu pastāstīja, ka Igauniju var nosaukt par salīdzinoši dzīvei drošu valsti, taču var gadīties, piemēram, dabas kataklizmas, piemēram, vētra, plūdi vai sniega vētra. Tādos ekstremālos apstākļos svarīga nav pati dabas parādība, bet gan fakts, ka iespējami pārtraukumi iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu sniegšanā, atzīmēja departamenta vadītājs.
Krīze var turpināties gan dažas stundas, gan arī dažas dienas, tāpēc Glābšanas departaments aicināja Igaunijas iedzīvotājus pārdomāt ģimenes pamata vajadzības un nodrošināt ūdeni, pārtikas produktus, medikamentus un citus pirmās nepieciešamības priekšmetus.
Tāpat ieteicams iegādāties ūdens filtrus, parūpēties par gaismas un siltuma avotiem. Krājumiem vajadzētu būt pietiekamiem autonomai dzīvei nedēļas laikā.
Okupācijas draudi
Izziņu materiāla elektroniskajā versijā sniegtas ne tikai instrukcijas, kā rīkoties dabas kataklizmās, bet arī darbības plāns ugunsgrēka gadījumā, ķīmiskā vai radioaktīvā piesārņojuma apstākļos, sprādziena, nogruvuma gadījumā. Sniegti ieteikumi tiem, kuri nokļuvuši krīzes situācijā ārzemēs, aprakstīta rīcība starptautiska bruņota konflikta apstākļos.
Piemēram, materiāla autori informē, kā izturēties civiliedzīvotājiem karadarbības rajonā, gaisa uzlidojuma vai artilērijas apšaudes gadījumā un dzīvojot ienaidnieka okupētā teritorijā.
Izziņā uzsvērts, ka Igaunija "aizsargās sevi jebkurā gadījumā, lai kāds pārspēks būtu pretinieka pusē". Ja valsts uz laiku zaudēs kontroli pār daļu teritorijas, pilsoņi "šajā teritorijā organizēti pretosies ienaidniekam".
Tekstā uzsvērts, ka okupācijas pārtraukšanu iespējams veicināt arī nevardarbīgā ceļā. Šiem nolūkiem Igaunijas iedzīvotajiem iesaka izvairīties no sadarbības ar okupācijas varasiestādēm, nesniegt tām informāciju, nepiedalīties sabiedriskajos pasākumos utt.
"Lai pārdzīvotu okupācijas periodu un izturētu, vajadzīgas zināšanas par brīvības cīņu un neatkarības atjaunošanu pagātnē un jāizmanto tās nepieciešamības gadījumā," – uzskata materiāla autori.
Domājams, runa ir par padomju periodu Igaunijas vēsturē, ko valdība uzskata par okupācijas periodu. Jāpiebilst, ka Krievija uzskata, ka tamlīdzīga interpretācija ir absurda un nepieņemama. Krievijas ĀM vairākkārt paskaidrojusi, ka Baltijas valstu pievienošanos PSRS uzskata par tālaika starptautiskajām normām atbilstošu.
Katram gadījumam
Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada februārī Igaunijas valdība apstiprināja valsts iedzīvotāju aizsardzības koncepciju, kurā iekļauti pamata pasākumi iedzīvotāju dzīvības un veselības aizsardzībai gan civilu, gan militāru draudu gadījumā.
Valdības apstiprinātā koncepcija paredz apmācības rīcībai krīzes situācijās pamatskolās un ģimnāzijā, informatīvu materiālu sastādīšanu un pieejamas instrukcijas par rīcību krīzes situācijās, kā arī regulāras aptaujas, kas palīdzētu noteikt Igaunijas iedzīvotāju informētības līmeni.
Igaunijas iedzīvotāju aizsardzības koncepcija tika izstrādāta vairāk nekā divus gadus – 2015. gada decembrī to sāka iniciatīvas grupa Valsts kancelejā. Tās sastādīšanā piedalījās eksperti no dažādām organizācijām.
