21:47 22 Janvāris 2019
Tiešraide
  • USD1.1354
  • RUB75.4433
Jiri Ratass

Igaunijas premjers sola pēc vēlēšanām pārbaudīt valsts budžetu

© Фото Riigikantselei
Baltijā
Saņemt īso saiti
14

Pēc parlamenta vēlēšanām, kad iestāsies neliels klusums politikā, vajadzēs rūpīgi izanalizēt un pārskatīt valsts budžeta veidošanas principus, uzksta centristu vadītājs Jiri Ratass.

RĪGA, 8. janvāris — Sputnik. Igaunijas centriskās partijas priekšsēdētājs, valsts premjerministrs Jiri Ratass apsolījis veikt valsts budžeta revīziju, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu ERR. Protams, solījums tiks izpildīts, ja centristi martā izcīnīs uzvaru parlamenta vēlēšanās un atkal nāks pie varas.

Pēc J.Ratasa domām, periods pēc vēlēšanām, kad būs izveidota jaunā koalīcija, ir ļoti piemērots budžeta analīzei, turklāt tuvākajos divos gados nekādas vēlēšanas nav plānotas, tāpēc būs iespējams mierīgi strādāt.

Centristu līderis uzskata, ka valsts līdzekļi ir jāizmanto efektīvāk, un šim nolūkam nepieciešams atrast posteņus valsts budžetā, kuri viens otru dublē, samazināt birokrātiju un nospraust mērķus Eiropas Savienības jaunajam budžeta periodam 2021.-2027. gadam.

"Nevaru teikt, kas būs vadošais partneris un kādi būs pārējie nākamās koalīcijas partneri. Ja man radīsies iespēja veidot valdību, es to paveikšu," – apsolīja J.Ratass.

Valsts budžeta sastādīšanas jaunais princips

No 2020. gada Igaunijā mainīsies valsts budžeta sastādīšanas princips. Pašreizējās struktūras pamatā ir izdevumu raksturs (izdevumi darbspējam, pārvaldei, finansiālie izdevumi, investīcijas utt.), un tā gandrīz nemaz nav saistīta ar valsts stratēģiskajiem mērķiem un attīstības plāniem.

Nākotnē budžeta struktūras pamatā būs darbība, tas ir, tajā būs iekļauti izdevumi dažādām programmām, apakšprogrammām un darbības veidiem – tas ļaus novērtēt, kādiem mērķiem un cik lielā mērā tiek tērēti valsts resursi.

"Uz darbībām balstīts budžets nozīmē, ka katrs eiro saistīts ar mērķiem, un ministrijas plānos, cik maksā viņu darbība un pakalpojumi. Tikai uz šīs informācijas pamata iespējams sākt valsts budžeta sastādīšanu ar nulles bāzi," – paskaidroja Finanšu ministrijas valsts budžeta nodaļas padomnieks Rando Hērginens.

Valsts budžeta stratēģijas izstrādes process sāksies martā.

Iepriekš vēstīts, ka 12. decembrī Igaunijas parlaments pieņēmis trešajā lasījumā valsts budžetu 2019. gadam, kura apjoms pirmo reizi pārsniedz 11 miljardus eiro. Aizsardzības izdevumi augs līdz 585 milj. eiro – tas ir rekordliels rādītājs valsts vēsturē.

Kopējais izdevumu un investīciju apjoms 2019. gadā sasniegs 11,32 miljardus eiro, ienākumu apjoms – 11,06 miljardus. Budžets sastādīts ar nominālu proficītu 130 milj. eiro apjomā un strukturāli sabalansēts.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu, ienākumu apjoms pieaugs par 6,1%, jeb 639,5 milj. eiro, izdevumi pieaugs par 7%, jeb 735 milj. eiro. aizsardzības izdevumi pieaugs no 528 līdz 585 milj. eiro, sasniedzot gandrīz 2,2% IKP.

Pēc temata

Kam nāksies patukšot kabatas: 2019. gadā Latvijā palielināsies vairāki nodokļi
Bez valdības, toties ar budžetu: Saeima apstiprinājusi grozījumus
Būt vai nebūt: ES līderus samulsinājis jautājums par eirozonas budžetu
Pagaidu budžets atrisinās ieilgušās grūtības Latvijas valdības izveides procesā

Galvenie temati